"Riski [sabiedriskajai kārtībai] ir, jo ir pieteikti vienlaicīgi daudzi pasākumi. Es ļoti ceru, ka Rīgas dome izvērtēs tiesībsargājošo iestāžu lēmumus, vai atļaut pasākumus. Manuprāt, nebūtu pieļaujama vienlaicīgi tik izteikti pretnostatītu pušu atrašanās un šo gājienu īstenošana. Tas būtu ideālākais variants, lai viņi nepārklājas un tiktu sadalīts pa laikiem, lai nenotiek vienlaicīgi," norādīja ministrs.
Ministrs pasākumu apmeklētājus aicina atturēties no vardarbības un sabiedriskās kārtības pārkāpšanas. Ja likums tiks pārkāpts, policija rīkošoties neatkarīgi no apmeklētāju ideoloģiskās un politiskās pārliecības.
Drošības pasākumi tapšot zināmi pāris dienu pirms leģionāru atceres dienas. Drošības pasākumu plānošanā Latvija pašlaik arī sadarbojoties ar ārvalstu tiesībsargājošajām iestādēm, un, ja būs nepieciešamība, tad ārzemniekus iekļaus tā sauktajā melnajā sarakstā. "Ja informācija apstiprināsies, ka viņi ir nevēlami Latvijai un bīstami, tad netiks ielaisti Latvijā," apliecināja ministrs.
Jau vēstīts, ka Rīgas domē pašlaik ir pieteikti jau astoņi pasākumi pretrunīgi vērtētajai leģionāru piemiņas dienai 16.martā. Pasākumus pieteikuši gan "Daugavas vanagi", gan "Apvienība pret nacismu", biedrība "Autonomā darbība", "Gustava Celmiņa centrs" un Uldis Freimanis.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.
DP rīcībā ir informācija, ka 16.martā varētu ierasties 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas. "Tur ir dažādi radikāļi, ekstrēmisti. Būs arī robežsardzei jāstrādā pastiprinātā režīmā," sacīja Reiniks un piebilda, ka Drošības policija strādās pie tā sauktā melnā saraksta, atbilstoši kuram ārzemniekiem varētu liegt iebraukt Latvijā.