Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski

Mūsu pašu ekonomiskie bēgli nav ne par mata tiesu labāki par tiem nelaimīgajiem, kuri laiviņās šķērso Vidusjūru. Ja viņi mūk no savas Dzimtenes, tad latviešu valoda viņiem nav vajadzīga. Tie latvieši, kuri devās uz Rietumiem kara laikā, bēga no komunistiem, Sibīrijas vai nošaušanas. Kā teica demogrāfs Hazans, mūsdienu latvieši, nokļuvuši Rietumos, cenšas ātrāk asimilēties, apprecēties ar kādu vietējo nēģeri vai arābu un aizmirst, ka tāda Latvija kaut kur atrodas.

Tātas ir visur, atskaitot padomizēto Latviju.

Virsraksts ir sirsnīgs un uzrunājošs. Bet patiesībā jau Vidzeme IR Latvijā. Turpat, kur tā mītiskā Vecmāmina. Tāpéc - ja lido uz Latviju, tad kādas nometnes, dodies taisni pie vecmāminas un runā. Kamér neesi Latvijā, skaipojies un čupojies NeLatvijas nometnés, lai atbraucot pārsteigtu to vecmāminju:).

Šobrīd emigranti un nometnes emigrantu bērniem, kā arī visādi pasākumi diasporā vienam otram ir īsta zelta bedre. Naudas diasporai ir vairāk, nekā tā spēj apgūt. Lai ietu klasē mācīt latviešu valodu, vajag izglītību un diplomu. Lai uztaisītu šitādu nometni un iestudētu zaķīšu pirtiņas vai sirotu pa diasporām ar visādiem projekteļiem, nevajag neko. Lai gan patiesībā tieši šādiem bērniem mācīt valodu var tikai profesionālis. Tāpēc neizliksimies, nekas tur mācīst netiek un rezultāts ir tuvu 0. Ļoti lieliski šo naudas apguvi raksturo 23. jūlija raidījums "Globālais latvietis" par latviešu valodas apguvi skoliņās. Pievērsiet uzmanību latviešu valodas mācīšanas entuziastei no Austrālijas, kurai pašai latviešu valoda ir knapāka par knapu (runāšana B1 līmenī, gan jau, ka rakstīt nevar vispār), bet ar tādu aizrautību (cik nu švakās latviešu valodas zināšanas ļauj) stāsta, kā nu mācot veselus 12 bērnus, kas pamatā ir no draugu loka. Nabaga Latvijas nodokļu maksātājs par to maksā!

Kreatīvs = radošs, izdomas bagats. Tas ta, ieteikumam raksta autorei, ja ir vajadziba vel kadus latviesu vardus iemacities.

Ratā saule ratā bite ratā visa pasaulīte.Īhahā.Mūu.