Šajā laikā nereti slidenās ietves un ceļi pārvēršas par gājēju ienaidniekiem, un nelaimīgas paslīdēšanas rezultātā cilvēks var slimnīcā pavadīt pat vairākas dienas vai nedēļas. Protams, sasitumi var nebūt tik nopietni, bet arī šādos gadījumos jāzina, kā pareizi rīkoties. Piemēram, ierastās spirta kompreses var nodarīt pat lielāku kaitējumu.
Ietves kā ienaidnieks
"Teju visiem 300 cietušajiem traumu mehānisms ir viens - paslīdot, atšķiras tikai vecums,» tā par janvārī pieredzētajiem gadījumiem, kad Neatliekamajam medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) bija jāsteidzas palīgā cilvēkiem, kuri guvuši dažādas ziemai raksturīgas traumas, stāsta NMPD pārstāve Inga Vītola. Kopš janvāra sākuma līdz pirmdienai, 26. janvārim, slimnīcās dienests nogādājis 293 cilvēkus visā valsts teritorijā, visvairāk izsaukumu saņemot tieši Rīgas reģionā. Tomēr jāņem vērā, ka tie ir tikai smagākie gadījumi, jo NMPD mediķi dodas palīgā tad, kad cilvēki, krītot uz apledojušām ielām vai ietvēm, gūst traumas un paši nevar piecelties, lai dotos uz traumpunktu vai tuvāko ārstniecības iestādi.
Daudz ir cietušo, kas paši vēršas ārstniecības iestādē. To Dienai apstiprina arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis un norāda, ka lielākais pacientu pieplūdums ir ambulatorajā daļā, kur cilvēki vēršas ar plaukstu locītavu un potīšu lūzumiem.
Spirta vietā ledu
Lai arī cik piesardzīgi cilvēki būtu, krītot uz slidenajiem ceļiem, no traumām nav pasargāts neviens, tāpēc, izejot no mājām, rūpīgi jāapsver apavu izvēle, jāiziet laikus, lai steiga nebūtu paslīdēšanas iemesls, jāskatās, kur liek soli, un, protams, jebkurā situācijā jābūt uzmanīgiem, atgādina NMPD mediķi. Tāpat nevajadzētu kabatās likt rokas, lai paslīdot vieglāk varētu noturēt līdzsvaru. Gados vecākiem cilvēkiem nevajadzētu iziet no mājas bez atbalsta, piemēram, kādas nūjas, un būtu labi iet, pieturoties pie kāda cilvēka. Taču, ja gadījies nokrist, rūpīgi jāizvērtē situācija, vai ar gūto traumu var tikt galā pats. Ja rodas kaut mazākās šaubas, jādodas pie traumatologa, atzīmē A. Vikmanis.
Taču nereti cilvēki pieļauj kļūdu - aizejot mājās, pieliek spirta kompresi. Tomēr tas situāciju neuzlabos, bet padarīs vēl sliktāku. Ja traumētajā vietā izveidojies zilums, spirta ietekmē var paplašināties bojātais asinsvads, kā rezultātā tūska un pampums kļūs vēl lielāks. Pareizāk būtu pirmajās dienās pie traumētās vietas likt tikai ledu. Par spirta kompresi domāt var vien pēc četrām līdz piecām dienām.
Nedomā par drošību
Pieaugušo vidū traumu skaits ziemā krietni pieaug, turpretim bērniem traumas biežāk gadās vasarā, nevis ziemā. Rudenī un ziemā ir īss gaišais dienas periods, turklāt lielu daļu no tā bērni pavada mācību iestādes, tāpēc traumu skaits ir neliels. Vasarā ik dienu nereti ir teju 100 bērnu traumu, bet ziemā uz pusi mazāk, Dienai stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS).
Tipiskākais traumu gūšanas veids gadu no gada ir līdzīgs - uztriekšanās citiem cilvēkiem un neveiksmīgi kritieni, slēpojot un snovojot lielā ātrumā. Lai gan ziemas sporta veidi ir laba fiziskā aktivitāte, nereti aizmirsta tiek drošība. "Esmu redzējis daudzus mīlošus vecākus, kuriem rūp, lai bērnam būtu pietiekama fiziskā aktivitāte, tādēļ viņi nopērk savam lolojumam slēpes, sniega dēli, ragavas un citu inventāru ziemas prieku baudīšanai. Diemžēl daudz retāk esmu redzējis vecākus, kuri rūpējas ne tikai par bērnu sportisko sagatavotību, bet arī drošību, iegādājoties tik ļoti nepieciešamo ķiveri un locītavu sargus," Dienai sacīja BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Slēpojot un braucot ar snovborda dēli slēpošanas trasēs, visbiežāk bērni traumas guvuši, neievērojot drošības nosacījumus un neizmantojot piemērotu drošības aprīkojumu - ķiveres un locītavu aizsargus.