No Baltijas valstīm vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri korupciju uzskata par nopietnu problēmu, ir Lietuvā - 89%. Igaunijā korupciju par būtisku problēmu min 73% iedzīvotāju.
Eiropas Savienības (ES) mērogā vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri atzīst korupciju par smagu problēmu savā zemē, ir Grieķijā - 98%. Seko Portugāle un Kipra, kur šo parādību par lielu nacionālu problēmu uzskata pa 97% aptaujāto iedzīvotāju.
Savukārt vismazāk tādu cilvēku, kas korupciju uzskata par būtisku savas valsts problēmu, ir Dānijā (19%), Nīderlandē un Luksemburgā (pa 34% katrā no abām valstīm).
ES vidēji korupciju, kas ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā, par lielu problēmu uzskata 74% iedzīvotāju.
Korupcija rada negatīvas ekonomiskās, sociālās un politiskās sekas - tās dēļ samazinās investīciju apmērs, tiek nodarīts kaitējums valsts finansēm un tirgus godīgai funkcionēšanai. Lēš, ka korupcija gadā ES ekonomikai rada aptuveni 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) zaudējumus.
Aptauja visās 27 ES valstīs norisinājās no 2011.gada 3. līdz 18.septembrim.