Pēc FKTK datiem, Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.
Seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza - 7%, Kipra - 6,8%, Seišelu salas - 6,6%, Honkonga - 6,4%, Panama - 6% un pārējās valstis - kopumā 17,2%.
Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot ABLV Bank, čaulas kompāniju skaits ir 26 081.
"Negaidot jaunu normatīvo aktu spēkā stāšanos, banku sektora pašattīrīšanās process aktīvi turpinās, jo tajā ir ieinteresētas pašas bankas. Svarīgākais sektora uzdevums tagad - izvairīšanās no riskanto klientu un apšaubāmas izcelsmes naudas klātbūtnes un šādu darījumu izskaušana. Darbs notiek intensīvi un ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem. Katra banka pastiprināti vērtē savu klientu riska profilu un patstāvīgi pieņem lēmumus par turpmākas sadarbības iespējamību vai ne. Tāpēc arī saistībā ar Latvijas uzņēmumiem nevaram runāt vien par "čaulas veidojumu revīziju" un turpmāku pilnīgu aizliegumu, jo tas ir tikai viens no veidiem, kā mazināt apšaubāmus darījumus Latvijas banku sektorā. Arī Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un tās darījumi var atbilst riskanta klienta profilam vai tās darbībā varbūt pat var saskatīt čaulas veidojuma pazīmes, līdz ar to arī iekšzemes klientu portfelī, visticamāk, būs zināmas korekcijas," sacīja Upleja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21.martā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs, kā arī piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus.
Plānots, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 3.aprīlī, bet Saeima - 8.aprīlī. Prognozēts, ka attiecīgā norma varētu stāties spēkā šogad maijā.