Latvijas ģeologu pirmajā ekspedīcijā Antarktīdā piedalījās LU ĢZZF pasniedzēji un pētnieki Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Jānis Karušs. Lamsters pastāstīja, ka Antarktīdas ekspedīcija noslēgusies veiksmīgi un komanda ieguvusi unikālu pieredzi, kā darboties antarktiskajos apgabalos, tostarp piedzīvojot arī īstu Antarktikas ziemu.
Šī bija pirmā Latvijas ģeologu ekspedīcija uz Antarktīdu, prombūtnē pavadot 68 dienas. Ceļš uz Antarktīdu ir diezgan tāls - lai nokļūtu turp, nepieciešama aptuveni nedēļa, ceļā mērojot 15 432 kilometrus, norādīja Lamsters.
Lamsters sacīja, ka Vernadska stacijā, kurā ekspedīcijas laikā uzturējušies Latvijas polārpētnieki, ziemā uzturas 12 cilvēki - puse no tiem ir zinātnieki, savukārt otra puse atbildīga par bāzes uzturēšanu. Latvijas pētnieki bāzes kolektīvā iejutušies ļoti labi, vērtēja Lamsters.
Ierodoties Antarktīdā, secināts, ka laika apstākļi attālajā kontinentā ir tādi, ar kādiem pētnieki bija rēķinājušies. Antarktīdas vasarā gaisa temperatūra svārstās no mīnus diviem līdz plus diviem grādiem pēc Celsija, taču šķietami mazos mīnusus pavada spēcīgs un auksts vējš.
"Laikapstākļi tur ir ļoti mainīgi, kas apgrūtināja pētījumu veikšanu. Pingvīni un citi Antarktikas faunas pārstāvji pavadīja visus pētījumus. Priekšstats pa pingvīniem jau pirmajās dienās ļoti mainījās."
"Vasaras periodā tie nav tie baltie pūkainie putni, kas staigā pa sniegu - pingvīns ir smirdīgs," atzina Lamsters.
Pateicoties laikapstākļiem, aptuveni mēnesi no vietas pētījumi tika veikti katru dienu, ik rītu mostoties aptuveni plkst.7.30 no rīta. "Tikai vienu dienu ļoti sliktu laikapstākļu dēļ nebijām spējīgi iziet no polārstacijas. Arī ukraiņi, kas dzīvo polārstacijā, atzina, ka tik labi laikapstākļi ir liels retums un veiksme," teica pētnieks.
Viens no izturības pārbaudījumiem bija pārvietošanās ar laivu no polārstacijas uz Argentīnas arhipelāga salām, kur veikti pētījumi. "Pārvietošanās ar laivu bija viens no bīstamākajiem ekspedīcijas posmiem - vienā no tādām reizēm laiva bija piesmēlusies gandrīz pilna ar ūdeni," atminējās Lamsters, piebilstot, ka tas radījis nopietnu bīstamību nokļūšanai krastā.
Ekspedīcijas mērķis bija īstenot pirmo LU zinātnieku ekspedīciju uz Antarktiku, lai izpētītu Antarktīdas pussalas un Argentīnas arhipelāga salu ledājus, to uzbūvi, biezumu un izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā, atgādināja Karušs.
Karušs pastāstīja, ka uz arhipelāga salām atrodas ledus kupoli, kurus neviens līdz šim nav pētījis. Tāpat, ņemot vērā, ka jaunākā apvidus karte ir datējama ar pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, polārpētnieki, izmantojot ekspedīcijā iegūtās aerofotogrāfijas, mēģinās atjaunot vismaz daļu no kartes.
Ekspedīcijas gaitā veikti gan ģeofizikāli pētījumi, gan arī vākti augsnes un nogulumu paraugi.
"Antarktīda ātri izsūc spēkus no pētniekiem. Mums bija princips, ka strādājam, kad labs laiks un atpūšamies, kad slikts. Ņemot vērā, ka mums paveicās ar laikapstākļiem, izdarījām pat vairāk, nekā bijām gribējuši," pauda Karušs.
Ierīkojot skatrakumus, polārpētniekiem tāpat bija jāņem vērā, ka Antarktīda ir aizsargājama teritorija, tāpēc to lielums bija pat vairākas reizes mazāk nekā ierasts, pastāstīja Karušs.
Ekspedīcijā izdevies ievākt aptuveni 20 kilogramus augsnes, 1,5 kilogramus nogulumu paraugu. Tagad tiek analizēts, kādas ir kvarca graudu struktūras, lai saprastu , kādi laika apstākļi valdīja Argentīnas pussalā daudzus gadus senā pagātnē. Ievākti arī 35 paraugi no dažādām vidēm. Šo paraugu analīze ļaus noteikt, vai pētniekiem nav izdevies uziet kādu līdz šim neatklātu organismu, kas esot ļoti iespējams.
Izmantojot bezpilota lidaparātu, tika uztaisītas 11 035 aerofotogrāfijas, kas aptver astoņas salas. Tāpat ievākti vairāk nekā 90 ledus paraugi. Tos analizējot, būs iespējams ieskatīties klimatā, kas valdīja, kad veidojušies nogulumi.
Ekspedīcijā veikti arī ģeofizikālie pētījumi, lai veidotu trīsdimensionālus ledāju attēlus, ņemot vērā, ka par tiem zināms ir ļoti maz.
"Tas ir liels mīts, ka Antarktīdā daudz ir izpētīts. Realitāte ir, ka Antarktīda ir neizpētīta, tur jauni atklājumi ir uz katra stūra. Nākotnē centīsimies šo visu risināt. Latvijas zinātniekiem ir svarīgi šādos pētījumos iesaistīties, jo tie ir globāli nozīmīgi. Starptautiskā sadarbība ir augstā līmenī. Nākotnē gribētu veikt šādus pētījumus regulāri," sacīja Karušs.
Kopējās ekspedīcijas izmaksas bija nepilni 30 tūkstoši eiro. Pirmo pētījumu, kas tiks veikti jau Latvijā, rezultāti varētu būt gaidāmi ne agrāk kā pēc gada.
Kā ziņots, Latvijas polārpētnieki 10. februārī bija devušies ekspedīcijā uz Antarktīdu, kur bija paredzēts izzināt ledāju vēsturisko un iespējamo nākotnes attīstību. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Karušs iepriekš stāstīja, ka ekspedīcijas mērķis ir organizēt un īstenot pirmo Latvijas zinātnieku ekspedīciju uz Antarktīdu, galvenokārt koncentrējoties uz Argentīnas salu arhipelāgā esošajiem mazajiem ledājiem.
Ekspedīcijai pētnieki gatavojušies vairākus gadus, sākot ar sagatavošanos jau pirmajai ekspedīcijai uz polāro apgabalu. Pirmā ekspedīcija notika 2014. gadā uz Islandi, turpat atgriežoties arī 2015. gadā. 2016. gadā polārpētnieki devās uz Grenldandi, bet pirms pus gada atkal atgriezās no Islandes. Katrā no ekspedīcijām tiek mēģināts aptvert arvien dažādākas polārās teritorijas.
Jāatgādina, ka pētniekiem ekspedīcijas laikā nācās saskarties arī ar dažiem traucējošiem, kaut no malas šķietami komiskiem apstākļiem. Proti, pētniekus "aptīrījuši" pēc skata nekaitīgie klijkaiju dzimtas pārstāvji - skua putni, kuri pārvietojuši vai nozaguši ģeoradara profilu novietojuma un drona nolaišanās laukuma atzīmes.