Demisiju pieprasa "Zemnieku saeima" kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, Latvijas Augļkopju asociāciju, biedrību "Latvijas dārznieks" un Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociāciju.
Organizāciju pārstāvji uzskata, ka finanšu ministrs līdz šim ir izvairījies un ignorējis atklātu diskusiju ar nozares pārstāvjiem, lai mēģinātu rast abpusēji pieņemamu risinājumu par samazinātas 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes saglabāšanu Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
"Ministrs ir zaudējis visas nozares uzticēšanos, "pateicoties" savam augstprātīgajam komunikācijas stilam. Mēs varam mēģināt izprast nekompetenci, mēs varam mēģināt izprast nezināšanu par konkrētu nozari, taču mēs nevēlamies saprast un pieņemt acīmredzamu nevēlēšanos uzklausīt nozari un tās apzinātu virzīšanu iznīcībai," norāda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Vienlaikus LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atgādina, ka, kāpinot samazināto PVN likmi no 5% uz 12%, ēnu ekonomikas rādītāji nenovēršami pieaugs. "Tas ir klajā pretrunā ar valsts vienu no izvirzītajām prioritātēm - apkarot ēnu ekonomiku Latvijā. Vēl absurdāk, ka "atpakaļgaitu ēnas pasaulē" ieslēgusi tieši FM," norāda Gūtmanis.
Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte norāda, ka, kāpinot PVN likmi Latvijas dārzeņu, augļu un ogu nozarei tiek parakstīts "iznīcības spriedums", jo Latviju pārpludinās zemas kvalitātes importa augļi un ogas.
Jau ziņots, ka koalīcija 28.novembrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi. Vienlaikus, lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.
Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīja, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.
ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā.
Lauksaimnieki iepriekš jau norādījuši, ka palielinot PVN augļiem un dārzeņiem pastāv risks, ka palielināsies ēnu ekonomika, palielināsies imports un tā patēriņš, samazināsies importa produkcijas izsekojamība, kā arī samazināsies vietējo ražotāju konkurētspēja.
Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.