Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 3. augusts
Augusts

Lauksaimniekiem atbalsts Covid-19 krīzē faktiski kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secina VK

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā VK norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 

Taču VK publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

"Veicot pārbaudi par šo līdzekļu pieprasījuma aprēķinu un aplēsēm, VK nācās secināt, ka tie balstījās uz ievērojami negatīvāka scenārija iestāšanos, nekā vēlāk izrādījās. Atbalstīto nozaru ieņēmumu faktiskais samazinājums nemaz nebija tik liels kā ministrijas sākotnēji prognozētais. Līdz ar to atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām lauksaimniecības nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem," teikts starpziņojumā.

Tostarp starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro. 

"Sākotnēji Ministru kabineta noteiktais atbalstāmās nozares ieņēmumu samazinājums bija vismaz par 20%, jau jūnijā tas tika mainīts uz 5%, pamatojot to ar nepieciešamību noteikt līdzīgu atbalsta likmi kā Lietuvas lauksaimniekiem. Rezultātā atbalstam kvalificējās visas noteikumos minētās lauksaimniecības nozares. Vienlaikus atbalsta kopējais apmērs un atbalsta likme par katru lauksaimniecības dzīvnieku tika noteikti tādā apmērā, lai kompensētu lielāko daļu no 20% ieņēmumu krituma," atzīts starpziņojumā.

VK uzsver, lai arī situācija bija labvēlīgāka, nekā prognozēts, Zemkopības ministrija nepārskatīja nozaru lauksaimniekiem noteiktās atbalsta likmes. Tādēļ pie ieņēmumu faktiskā samazinājuma, kas vairumā gadījumu bija mazāks, nekā plānots, valsts atbalsta maksājumi ne tikai kompensēja nozares ieņēmumu samazinājumu, bet pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu periodiem. Piemēram, pēc revidentu aplēsēm, valsts atbalsts piena lopkopības nozarē par vismaz 7,3 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumu samazinājumu, un, ņemot vērā, ka divās citās atbalsta programmās līdzekļi palika pāri, radās iespēja pagarināt atbalsta periodu - tas tika izmaksāts gan augustā, gan decembrī.

Ienākumu stabilizēšanas atbalsta kopējais saņēmēju skaits bija 9040, bet maksimālais atbalsta apmērs - 100 000 eiro. Šo atbalstu Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksāja automātiski, balstoties uz reģistra datiem par lauksaimniecības dzīvniekiem. Zemkopības ministrija bija aprēķinājusi katras nozares iespējamo ieņēmumu kritumu, bet nebija paredzēts vērtēt ne individuālo atbalsta saņēmēju ieņēmumu izmaiņas, ne nodokļu parādus.

"Ņemot vērā Eiropas Komisijas pamatnostādnes, kuras nosaka, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts ir viens no visvairāk ekonomiku un konkurenci kropļojošiem valsts atbalsta veidiem, VK pēc noslēgtās pārbaudes aicina Ministru kabinetu turpmāk rūpīgāk izvērtēt nozarēm piešķirtā valsts atbalsta nosacījumus, lai novērstu tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un veicinātu valsts izdevumu efektivitāti un solidaritāti," sacīts VK starpziņojumā. 

Gadījumam, ja ir līdzīga situācija un nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta atbalsta, revīzijā ir sniegti divi ieteikumi Zemkopības ministrijai, kurus īstenojot, tiktu noteikti skaidrāki valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji un netiku pieļauta noteiktā atbalsta līmeņa pārsniegšana. Tāpat revīzijas starpziņojumā izteikts priekšlikums Ministru kabinetam ar mērķi nodrošināt valsts izdevumu atbalsta sniegšanai efektivitāti un solidaritāti.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Aizdomas par iepriekš sarunātu iepirkumu(9)

Radušās kārtējās aizdomas par pašpasludinātās "pārmaiņu koalīcijas" saimniekošanas patiesajām metodēm Rīgas pašvaldībā. Proti, aizdomas par iespējamiem likumpārkāpumiem izraisījis Rīgas dome...

Rīdzinieka kartei nedaudz mazāk priekšrocību

Rīdzinieka karte bez maksas pienākas personām, kuras ir deklarējušās Rīgā vai kurām pieder īpašums Rīgā. Tā vienlaikus ir rīdzinieka identitāti apliecinošs dokuments, kas nodrošina daudzfunkcionālas ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas