"Lielākais mīnuss ir Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem nevienlīdzīgie atbalsta nosacījumi. ES lauksaimnieciskajai ražošanai ir dažādi atbalsta nosacījumi, lai patērētājiem tiktu saražota iespējami lētāka pārtika. Mēs esam šajā it kā vienotajā tirgū ar brīvu preču kustību, bet ar ļoti atšķirīgiem atbalsta nosacījumiem," norāda J.Bušs. Viņš atzīst, ka patlaban šī problēma tiek arī aktīvi risināta. Starp mīnusiem esot arī Latvijas puses pārcenšanās ar ES prasību ievērošanu un ieviešanu dzīvē, tāpēc "vairākas prasības, kam citās valstīs ir rekomendējošs raksturs, pie mums ieviestas kā obligātas", stāsta J.Bušs.Arī dažādi nodokļi ikdienā traucē Latvijas lauksaimniekiem. J.Bušs par piemēru min Poliju, kurā dažādas nodokļu likmes ir zemākas, kas ļauj kaimiņiem pārtikas produktus saražot ar mazākām izmaksām. "Protekcionisms – "vecās" dalībvalstis to veiksmīgi izmanto, lai aizsargātu savus tirgus no Austrumeiropas produktiem. Savukārt Austrumeiropa ir liels tirgus, kur realizēt savu saražoto produkciju," uzskata J.Bušs.
Lauksaimnieks: Veco Eiropas valstu protekcionisms traucē Latvijas ražotājiem
Jānis Bušs, zemnieku saimniecības Ezerkauliņi un kooperatīvās sabiedrības _Baltijas dārzeņi _pārstāvis, uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) "veco dalībvalstu" protekcionisms traucē Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem realizēt savu produkciju. Latvijai, esot ES sastāvā, ir daudzi ieguvumi, taču ikdienā vietējie lauksaimniecības uzņēmumi joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.