11.februārī noslēdzās apsūdzēto pēdējā vārda uzklausīšana, un tiesa ir devusies uz apspriežu istabu gatavot saīsināto spriedumu.
Par saīsinātā sprieduma pasludināšanas laiku noteikts 2021.gada 22.februāris plkst.11 un spriedums tiks pasludināts visiem apsūdzētajiem un lietas dalībniekiem klātesot Rīgā, Abrenes ielā 8, 32.zālē.
Pēc sprieduma pasludināšanas plānota preses konference.
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopš 2009.gada 20.augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021.gada 11.februārim kopumā ir tikušas nozīmētas 1483 tiesas sēdes, no kurām notikušas 770.
Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.
Iepriekš izmantojot iespēju izteikt pēdējo vārdu, Lembergs norādīja, ka 11 gadus atpakaļ tiesa viņam un viņa aizstāvjiem sacīja, ka viņam ir jāpierāda, ka apsūdzības nav pamatotas.
Tas pēc Lemberga vārdiem gan viņam, gan viņa aizstāvjiem bija pārsteigums, jo viņi bija gaidījuši, ka tieši apsūdzība būs tā, kura strādās pie tā, lai pierādītu apsūdzības pamatotību. "Tas sarežģīja aizstāvju darbu un manu spēju aizstāvēties," uzsvēra Lembergs.
Viņš norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas pamattiesību hartā ir teikts, ka ikviens, kurš ir apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu, kā arī katram ir tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju.
"Tiesneša 2010.gada 25.janvārī dotais uzdevums neatbilst šiem diviem dokumentiem, proti, ir pārkāptas cilvēktiesības," apgalvoja politiķis.
Tāpat Lembergs norādīja arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.martā direktīvu, ka pierādīšanas pienākums, lai noteiktu aizdomās turētā un apsūdzētā vainu, gulstas uz apsūdzību. Tāpat direktīvā ir norādīts, ka nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta gadījumā, ja pierādīšanas pienākums tiktu pārlikts no apsūdzības uz aizstāvību.
"Mans gadījums ir noformulēts absolūti viennozīmīgi," secināja Lembergs.
Tāpat Lembergs norādīja uz vairākām prokuroru kļūdām lietas detaļās, tai skaitā skaitļos un datumos, kā arī izteica neizprati par vietām, kurās tika pratināti vairāki liecinieki. "Kāpēc liecinieki netika pratināti prokuratūrā? Varbūt tāpēc, ka prokuratūrā liecības tiek ierakstītas un tas nebija izdevīgi?" jautāja politiķis.