"Latvijas demokrātijas kvalitāte līdz šim nav bijusi īpaši augsta, tai ir nopietni trūkumi. Daļēji tas ir saistīts ar pieredzes trūkumu, daļēji ar apziņas trūkumu un tas rezultējas politikā, kas nav pietiekoši mērķtiecīga attīstīt valsti," pauda Levits.
Kā pozitīvu piemēru Levits minēja Igauniju, kura pēdējos gados tālu izrāvusies Latvijai priekšā. "Tāda ņerkstēšana, kāda ir mūsu sabiedrībā par valsti, tāda Igaunijā nav, katrā ziņā daudz klusāka. Mums tas ir normāli un, ja kāds kaut ko pozitīvu pasaka par valsti, tad jau tas ir aizdomīgi vai nepareizi," norādīja eksperts. Viņš sacīja, ka Igaunija ir spējīga apzināties sevi kā nacionālu valsti Eiropā. Igaunijā ir funkcionējošs civildienests, bet mums bijuši premjeri, kuri uzskatījuši, ka valsts ir jāvada kā privātfirma.
Viņaprāt, Latvijas lielākais izaicinājums nākamajos trijos gados līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs mēģināt izlabot lielākos demokrātijas deficītus - pilnībā sakārtot partiju finansēšanu un attīstīt un nodrošināt kvalitatīvu sabiedrisko mediju darbību, lai Latvijā būtu nacionāla informatīvā telpa.
"Jau gadus desmit piecpadsmit neviena valdība nav spējusi sakārtot partijas finansēšanas jautājumu. Tagad nu būtu pirmā reize, kad kaut cik tas būs sakārtots. Tas bija kā vēzis, kas grauza un ārdīja šo demokrātiju. Ja tas nav sakārtots, tas nozīmē, ka nevis pilsoņiem ir ietekme, bet privātpersonām. Tas ir ļoti liels mīnuss. Tas ir arī jautājums par informatīvo telpu, par mediju neatkarību un kvalitāti. Valsts palīdzība līdz šim ir bijusi nulle vai nepietiekami," uzskaitīja konstitucionālo tiesību eksperts.