37% respondentu uzsvēra, ka šobrīd trūkst labu informācijas tehnoloģiju ekspertu, kā nākamā pieprasītākā profesija tika minēti pārdošanas/klientu apkalpošanas speciālisti (to atzina 27% aptaujas dalībnieku), tad seko inženieri (15%) un finansisti (12%). Pieprasītāko amatu topu noslēdz juristi (9%).
"Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un tirgum attīstoties, būtisku izaugsmi piedzīvo informācijas tehnoloģiju tirgus un ar pārdošanu saistītas nozares. Pirmkārt, aizvien biežāk dažādi biznesa procesi tiek pārcelti uz elektronisko vidi. Otrkārt, tirgū parādoties brīviem naudas līdzekļiem, aktivizējas produktu un pakalpojumu pārdošana, savukārt uzņēmumiem augot klientu skaitam, aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī apkalpošanas līmenim. Tādēļ loģiski, ka darba tirgū ir liels pieprasījums pēc IT profesionāļiem, kā arī augsti kvalificētiem pārdevējiem un klientu apkalpošanas speciālistiem," skaidroja LPVA prezidente Eva Selga.
Tāpat LPVA aptaujas dati liecina, ka šobrīd uzņēmumos vispieprasītākie ir speciālisti (47%), tad seko vidēja (21%) un zema līmeņa vadītāji (17%).
"Tā ir normāla tirgus situācija, kad uzņēmumi, attīstot savu darbību, visaktīvāk meklē reālā darba darītājus. Diemžēl, vērtējot cilvēku iegūto izglītību, atklājas pavisam cita aina. Lielākā daļa mācību iestāžu absolventu vēlas vadīt un ir ieguvuši atbilstošu izglītību. Drīz jau tuvosimies situācijai, kad uz 10 vadītājiem būs tikai viens reālā darba darītājs, kaut arī normāli šai proporcijai jābūt pretējai," uzsver E.Selga. "Studentu izglītība neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam. Jau jūnijā, aptaujājot asociācijas biedrus, izpētījām, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam."
Lai labotu esošo situāciju, būtu jāiejaucas gan valstij, gan privātajam sektoram, veidojot kopēju valsts attīstības vīziju, tādējādi dodot topošajiem studentiem nepieciešamo informāciju izglītības izvēlei.
"Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji – vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties."
Tādējādi naudas un laika resursus zaudē ne tikai cilvēki, bet arī valsts, kas nereti ar budžeta vietu palīdzību apmaksā tirgū nepieprasītu izglītību.