Jaunā pārvaldības modeļa būtiskākā izmaiņa: ostu pārvaldes no atvasinātām publiskām personām pārtop par valsts kapitālsabiedrībām.
Nekonkurēt savā starpā
Satiksmes ministrs uzsver, ka tādējādi uzlabosies brīvostu pārvaldība, jo valsts kapitālsabiedrību darbība notiek atbilstoši OECD noteiktajām labas prakses vadlīnijām, turklāt kapitālsabiedrību valdes locekļi tiek izvēlēti atklātā konkursā, kur vismaz teorētiski ir izslēgtas kādas politiskas intereses. Tādējādi tiek mēģināts panākt, ka Latvijas trīs brīvostas – Rīgas, Liepājas un Ventspils – veido vienotu veselumu un savstarpēji nekonkurē. Linkaits atkārtoti ir norādījis, ka Latvijas ostām jākonkurē ar citu reģiona valstu ostām, nevis savā starpā.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA), Dienai paužot savu nostāju, bilst, ka noteikti atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un uzskata, ka ostu pārvaldes uzticēšana valsts kapitālsabiedrībai nozīmēs atklātāku un godīgāku saimniekošanu. Jāatgādina, ka līdz 2019. gadam Rīgas brīvostas pārvaldībā, kur vienādi piedalījās gan pašvaldības, gan valsts pārstāvji, Valsts kontrole konstatēja daudzas nelikumības un līdzekļu izšķērdēšanu. Pērn Rīgas apgabaltiesa Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa bijušo vietnieku Aigaru Pečaku atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Liepāja piesauc riskus
Tikmēr pilnīgi pretējās domās ir Liepājas domes priekšsēdētājs un Liepājas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis (LRA), kurš uzsver, ka viņa atšķirīgais viedoklis pamatojams ar to, ka Liepājas brīvosta ir pilnīgi citā situācijā nekā Rīgas brīvosta. Proti, Liepājas osta atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā un ir tās neatņemama sastāvdaļa. Līdz ar to Liepājas ostu pārvalda SEZ pārvalde, kuras valdē ir pašvaldības pārstāvji. Vilnītis stāsta, ka SEZ aizņem 65% no pilsētas teritorijas, tajā ir pieci industriālie parki un 11 ražotnes. Vēl četras ražotnes plānots atvērt šogad. SEZ teritorijā ir arī dzīvojamās ēkas. Domes priekšsēdētājs norāda, ka SEZ strādājošie uzņēmumi veido sinerģiju ar ostu, jo tur saražotās preces tiek iekrautas ostā un no turienes tālāk pārvadātas.
Taujāts, kādēļ SEZ nevarētu pārvaldīt kapitālsabiedrība, kurā piedalās arī pašvaldības pārstāvji, Vilnītis teic, ka šādā modelī ir ieprogrammēts konflikts starp ostu un pilsētu. Viņš min Klaipēdas ostu, kuru pārvalda šāda kapitālsabiedrība, un Klaipēdas pilsēta konfliktē ar ostu. Proti, valsts grib ostas ieņēmumus novirzīt valsts budžetā, bet pilsēta savā. Vilnītis stāsta, ka šādas kapitālsabiedrības izveides gadījumā ostas ieņēmumu daļu, visticamāk, nebūs iespējams novirzīt, piemēram, Liepājas ielu remontam. Taujāts, vai tam būtu jāizlieto ostas ieņēmumi, Vilnītis skaidro, ka no pilsētas skatu punkta tas ir pareizi. Viņš arī bažījas, ka valsts kapitālsabiedrību var kotēt biržā un tā var nonākt privātās rokās. Te gan jāteic, ka valsts var noteikt, cik procenti akciju ir kotējami biržā, lai valsts nezaudētu kontrolpaketi. Piemēram, Tallinas brīvosta ir kotēta biržā, un igauņi to uzskata par savu veiksmes stāstu.
Godīga konkurence
Savas bažas par iecerēto modeli paudusi arī Liepājas Ostas nomnieku asociācija, kas raizējas, ka kapitālsabiedrība, kuras uzdevums ir pelnīt, pati sāks piedāvāt dažādus ostas pakalpojumus, tādējādi pārkāpjot godīgas konkurences principus. Te gan jāteic, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums strikti regulē, kādos gadījumos valsts kapitālsabiedrība var sniegt komercpakalpojumus. Piemēram, ja ir konstatētas kādas tirgus nepilnības, kuru dēļ nav privāto pakalpojumu sniedzēju. Jāatgādina, ka arī līdzšinējā ostu pārvaldības modelī (bez valsts kapitālsabiedrības), piemēram, Rīgas brīvostas pārvalde pamanījās pati sniegt velkoņu pakalpojumus, par ko izpelnījās Valsts kontroles un Konkurences padomes pārmetumus.
Attiecībā uz jauno modeli Konkurences padome norāda, ka ostu apsaimniekošanas modeļa maiņai tā neiebilst, bet sekos līdz tam, lai šīs reorganizācijas aizsegā netiek paplašinātas ostas pārvalžu tiesības sniegt ostas pakalpojumus, ierobežojot privāto pakalpojumu sniedzējus. Konkurences padome uzsver, ka ostu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā publiska persona var iesaistīties tikai tad, ja privātie tirgus dalībnieki ostā pastāvošu objektīvu apstākļu dēļ šo pakalpojumu nespēj/nevar nodrošināt.
Pateicoties Konkurences padomes iebildumiem, ir panākts, ka likumprojektā nav vairs tiešā veidā paredzētas tiesības publiskām personām sniegt velkoņu pakalpojumus, kā arī Ostas pārvalžu iesaiste komercdarbībā īstenojama tikai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem. Jāpiebilst, ka jau kopš pagājušā gada jūlija Konkurences padome ir piedalījusies minētā likumprojekta saskaņošanā, paužot savus apsvērumus godīgas konkurences nodrošināšanai.