Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Pēc lietavām augustā kritiskākā situācija bija Kārsavā, taču tagad lietusgāzes zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan pašvaldību infrastruktūrai radījušas jau visā Latvijā. Teritoriju, kurā izsludināts ārkārtas stāvoklis, gan pašlaik nepaplašinās

Lietavu dēļ pieaug izmisums

Lietavu radīto plūdu dēļ ārkārtas stāvoklis joprojām ir 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, un ilgstošais lietus postījumus rada arī citviet Latvijā. Zemkopības ministrijā (ZM) gan vēl nedomā par to, ka ārkārtas stāvokli varētu izsludināt arī tur, un tas nozīmē, ka šie zemnieki par ūdenī slīkstošo ražu kompensāciju nesaņems. Pašvaldības gan var lūgt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem.

Ilgstošā lietus dēļ ziņas par applūdušiem laukiem, ceļiem un ēkām pienākušas no visas Latvijas. Turklāt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ūdens līmenis turpinās paaugstināties Vidzemes, Latgales un Zemgales upēs, kā arī Kurzemes dienvidu daļas upēs un arī Ventā. Daudzviet teritorijas applūdīs arī ārpus palienēm. Līdz ar to kritiska situācija vairs nav tikai Latvijas austrumu daļā. Auces novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Guntis Šēfers Dienai stāsta, ka visi apsētie lauki ir zem ūdens un situācija būtībā ir tāda pati kā Latgalē – lielākās problēmas ir tieši zemniekiem. Nenovākti palikuši aptuveni 30–50% ražas, pārsvarā rapsis un pupas. Arī infrastruktūra nav apmierinoša, bet tas vairāk saistīts ar jau līdzšinējo ceļu stāvokli un lietavas situāciju tikai pasliktinājušas. Šajā novadā lauksaimnieki necer uz kompensācijām – tur nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, kā tas ir Latgalē. Līdz ar to noskaņojums ir skumjš, īpaši mazajās saimniecībās, atklāj Šēfers. 

Neskaidrība par kompensāciju apmēru un nerimstošais lietus izmisumā dzen arī tos lauksaimniekus, kuru saimniecības ir ārkārtas stāvokļa teritorijā. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (Vienotība) Dienai atzīst, ka "zemnieki nu jau zaudējuši arī pēdējās cerības no lauka vēl kaut ko dabūt". Tā ir arī lielākā traģēdija, jo infrastruktūru novadā vismaz būs iespējams sakārtot, bet lauksaimniekiem būtībā ir garantēti zaudējumi. Jau augusta beigās tos lēsa 3,8 miljonu eiro apmērā. Tagad summa būs lielāka. Arī paši lauksaimnieki apstiprina –  apgrūtināta ražas novākšana ir visā Latvijā.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 19.septembra, numurā!

 

Top komentāri

UU
U
Galvenais, lai exprezidentei tiktu jauns limuzīns ar bākugunīm vairāku ģimeņu gada iztikas līdzekļu apmērā. Vai tad mums jādomā arī par zemniekiem?
Kims Cin Uns
K
So zemnieku izmisumu un visu citu cilveku udens pludos izmisumu var loti vienkarsi neitralizet ir tikai jasamazina Latvijas vadibai, prezidentiem, ministriem, ieredniem, deputatiem nesamerigi lielas un nepelnitas pensijas un algas par 50-70%, ir janonem visas izdienas pensijas diplomatiem un citiem suragatiem, ir jaatcel visas privlegijas, likumi kuros sis privlegijas un socialas garantijas ir iestradatas prezidentiem, ministriem, ieredniem, deputatiem, valsts amatpersonam un tad Latvija naudas pietiks gan bernu pabalstiem, gan pensionariem, kurus bada un nabadziba merde pedejso 27. gadus ar niecigajam 300 eiro/menesi bada pensijam.
Norvēģis
N
Var jau gudri spriedelēt komentāros, bet kompensāciju naudu sametīsim mēs visi nodokļos un mazāk tiks citām vajadzībām
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas