Viņš norādīja, ka LM piekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumam, ka deinstitucionalizācijas aktivitāšu īstenošanā vērojamas termiņu nobīdes, tomēr uzskata, ka ir svarīgi analizēt tā iemeslus, kā arī meklēt risinājumus virzībai uz plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu.
Vienlaikus LM jau sākotnēji apzinājās, ka deinstitucionalizācija ir jauna politika, tāpēc, lai tās virzība būtu sekmīga, nepieciešama visu pušu iesaiste, jo īpaši stipru un atbalstošu partnerību veidošana ar pašvaldībām. Turklāt, lai jaunas politikas ieviešanā sasniegtu gaidīto rezultātu, LM ieskatā, ir svarīga elastība.
LM viennozīmīgi nepiekrīt VK paustajam, ka deinstitucionalizācijas aktivitāšu nobīdes varēja mazināt, ja plānu izstrādē nebūtu jāizmanto mērķa grupas personu izvērtēšanas rezultāti, un deinstitucionalizācijas plānos pakalpojumus un apjomu varēja plānot indikatīvi. "Izvēlētā pieeja bija attīstīt deinstitucionalizācijas mērķa grupas vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus konkrētā teritorijā. Pretējā gadījumā pakalpojumu tīkls būtu sadrumstalots un neatbilstu pieprasījumam, kā arī radītu risku, ka jaunu pakalpojumu sniegšanas vietu izveide tiek plānota vietā, kur pēc tiem nav pieprasījuma. Līdz ar to arī izlietotie līdzekļi ne visos gadījumos būtu pamatoti, efektīvi un ilgtermiņā vērsti, respektīvi, stratēģiski un gudri izmantoti," uzsvēra Zariņš.
Vienlaikus, apzinoties komunikācijas pasākumu lomu deinstitucionalizācijas politikas ieviešanā, LM uzskata, ka izvēlētā komunikācijas stratēģija un īstenotie pasākumi atbilst veiktajām un plānotajām projekta aktivitātēm. Turklāt arī turpmāk pieejamā finansējuma ietvaros LM sadarbībā ar plānošanas reģioniem īstenos sabiedrības informēšanas pasākumus un turpinās sadarboties ar deinstitucionalizācijas politikas ieviešanā iesaistītajiem partneriem, skaidrojot un veidojot izpratni par projekta mērķi un būtību.
Zariņš sacīja, ka ministrija piekrīt VK ieteikumam pilnveidot esošos vai izstrādāt jaunus instrumentus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, tāpēc apņemas tos izvērtēt un izstrādāt priekšlikumus pilnveidei. Tāpat ministrija apņemas veikt grozījumus tiesību aktos, ja tiks konstatēta nepieciešamība ieviest jaunus atbalsta instrumentus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai.
Vienlaikus LM atkārtoti veiks visu valsts sociālās aprūpes centru filiāļu izvērtēšanu, pārskatot izvirzītos kritērijus un iegūstot pilnīgu un savstarpēji salīdzināmu informāciju par katru filiāli. Tas ļaušot novērtēt gan esošo filiāles infrastruktūru un tajos sniegto pakalpojumu kvalitāti, filiāles lomu un attīstības vīziju kvalitatīvas ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī nepieciešamos ieguldījumus filiāles infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidei.
Ministrija uzskata, ka plānotie un patlaban īstenotie pasākumi ļaus sasniegt projekta mērķi, nodrošinot, ka izveidotā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēma sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.
Jau ziņots, ka VK paudusi bažas par LM deinstitucionalizācijas projekta izpildes kavēšanos. VK norādīja, ka ministrijai būtiski jāuzlabo uzraudzības darbs, veidojot sistēmu, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, nevis institūcijā.
"Pašlaik sistēmas izveide kavējas par gandrīz diviem gadiem, kas rada bažas, vai līdz 2023.gadam izdosies sasniegt sākotnējās ieceres un nodrošināt iespēju 3400 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm saņemt nepieciešamo atbalstu, lai bērni nenonāktu institūcijās, un 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem saņemt atbalstu patstāvīgai dzīvei ārpus institūcijām," atzina Valsts kontrolē.