LNT: Par vēlētāju balsīm pašvaldību vēlēšanās arī šogad cīnās virkne zvaigžņu

Salīdzinot ar citām partijām, veselu virkni šādu cilvēku piesaistījusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Kopīgajā sarakstā ar partiju “Latvijas attīstībai” Rīgā kandidē basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, režisors Andrejs Žagars, modes māksliniece Indra Salceviča. Ozolnieku novadā startē hokeja zvaigzne Miķelis Rēdlihs, bet Ventspils novadā, kopīgajā sarakstā ar Vienotību, kandidē Jaunā Rīgas teātra aktieris Gatis Gāga.

Ar rūpēm par bērnu un jauniešu labklājību iesaistīšanos politikā pamato Jēkabsone-Žogota, kura profesionālās sportistes karjeru ir noslēgusi.

“Tagad daudzi saka, ka gribas redzēt jaunus cilvēkus ienākam. Es arī esmu par to, ka ir jānāk jaunajiem. Un es jau nāku par savu jomu - sporta jomu, un es vēlos strādāt sabiedrības labā,” saka sportiste.

Nokļūstot Rīgas domē, kā pirmo viņa nosauc apņemšanos ar spēļu un sporta laukumiem labiekārtot daudzdzīvokļu namu pagalmus. Viņasprāt, šādam laukumam jābūt kādam laukumiem, lai bērni mazāk sēdētu mājās.

Šāds pamatojums kandidēšanai vēlēšanās ir arī volejbolistam, olimpiskās bronzas medaļniekam Mārtiņam Pļaviņam, kurš Rīgā startē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā.

“Iespēju kaut ko darīt lietas labā es labprāt izmantotu. Pašam arī bērni aug, un man uz doto brīdi aktuāla tēma. Ja mani ievēl, tad es arī darbojos un esmu par visiem 100% iekšā. Tas nav, ka tikai tāpat vien esmu sarakstā,” saka Pļaviņš. Bet viņš apzinās, ka vienlaikus ir arī kā ZZS reklāmas seja, kas var palīdzēt iegūt vairāk balsu.

ZZS Rīgas sarakstā kopā ar Pļaviņu iekļauts vēl viens bijušais olimpietis - šķēpmetējs Voldemārs Lūsis, kurš ir leģendārā sportista Jāņa Lūša dēls. Savukārt Liepājā kandidē bijušais Latvijas izlases futbolists Māris Verpakovskis. Viņš pārstāv ZZS sadarbības partneri Liepājas partiju.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis skaidro, ka “zaļzemnieki” labprāt savās rindās vēlas redzēt cilvēkus, kuri ir daudz sasnieguši - neatkarīgi no tā, kādā jomā. Viņaprāt, tā ir absolūti normāla prakse un būtu lieki pārmest, ka vēlētāju balsis tiek makšķerētas ar slavenību palīdzību.

“Nu, tad faktiski, ko - veidojam sarakstu no vieniem bezpajumtniekiem?” vaicā Brigmanis.

Līdzīgs viedoklis ir LRA līderim un Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Bondaram. Slavenību iekļaušanu kandidātu sarakstā viņš skaidro ar abpusēju ieinteresētību. Viņš atzīst, ka politiskā organizācija ir pēc iespējas ieinteresētāka piesaistīt tādus cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgs Rīgas liktenis un kuriem ir ne tikai ir skanīgs vārds, bet arī sasniegumi.

“Ir sasniegumi, ko viņi ir panākuši savos attiecīgajos laukos, vai tā ir kultūra, izglītība, sports, zinātne. Tātad šie cilvēki pēc būtības sevi jau ir pierādījuši,” saka Bondars.

Par to, ka ieguvumi no zvaigžņu piesaistīšanas ir abpusēji gan partijai, gan kandidātiem, runā arī Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka, kura uzsver, ka slavenību izvēle kļūt politiski aktīviem ir brīvprātīga.

“Ja kāds uzskata mūsu platformu, piedāvājumu par pareizu un sajūt - “tas ir mans, arī es gribu līdzdarboties”, - tad šīs izcilības mēs jau nevaram nevienu piespiest. Mēs esam priecīgi, ka šie atpazīstamie cilvēki grib līdzdarboties,” komentē Broka.

Partija savas rindas ir papildinājusi ar vairākām zvaigznēm un sabiedrībā atpazīstamām personām. Alojas novadā kandidē Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis. Rēzeknē, kur Nacionālā apvienība spēkus apvienojusi ar Latgales partiju un Vienotību, kandidē dzejniece un publiciste Anna Rancāne. Bet par iekļūšanu Rīgas domē cīnās biatlonists Gundars Upenieks un bijusī televīzijas dīva Anna Lieckalniņa, tagad Krimele.

Kandidēšanu Nacionālās apvienības sarakstā viņa sauc par loģisku soli.

“Daudzi mani projekti ir bijuši tieši par latvietību. Un arī šī grāmata “Latviskas Latvijas spēks”, kurai es esmu līdzautore, liecina par to, ka šīs tēmas ir bijušas svarīgas daudzus gadus. Un cilvēki, ar kuriem es ikdienā tiekos strādājot, es dzirdu šīs problēmas, par kurām man cilvēki stāsta. Tad tā arī ir mana motivācija, jo es gribu darīt!” skaidro Krimele.

Viņa saka: nevis partija izmanto manu atpazīstamību, bet es - partiju, lai sasniegtu savus mērķu.

Sabiedrībā populāras personas ir arī vairāku citu partiju sarakstos. Piemēram, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Rīgas sarakstā ir aktieris Rūdolfs Plēpis, kuram ir tuvas šīs partijas idejas.

“Tā ir viena no visvecākajām partijām. 113 gadus jau ir sociāldemokrāti. Un viņi kaut kā darbojušies vienmēr nemanāmi. Rainis toreiz bija izglītības ministrs. Un, pateicoties Rainim, Latvijā tika nodibināti tautas nami. Kas faktiski bija tādas izglītojošas iestādes. Tur nenotika diskotēkas un dejas. Rainis bija par to, lai izglītotu tautu. Un tas mani pamudināja uzreiz domāt,” norāda Plēpis.

Ar sociāldemokrātiem viņu saista jau ilgstoša sadarbība, rīkojot labdarības pasākumus. Un viņš ir gandarīts, ja var vairot partijas atpazīstamību. Viņš gan saprotot, ka var darboties tikai savā nišā: “Es nevaru pieņemt likumus, es neesmu jurists. Es daru to, kas ir man dots.” Tāpēc Rīgas domē viņš būtu gatavs darboties Izglītības un kultūras komitejā.

Taču ir partijas, kuras vairs neaizraujas ar sportistu un mākslinieku piesaistīšanu. Ar roku tam tagad atmetusi Saskaņa.

“Mums nav nekāda vajadzība garnēt sarakstu ar slavenībām vai slēpties aiz viņu slavas,” saka “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Argumentam, ka savulaik partija tā rīkojusies, viņš nepiekrīt un saka, ka, piemēram, olimpietis Ivans Klementjevs ļoti dabiski esot iekļāvies ideoloģiskajā nišā.

“Tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies vai kautrējamies no spilgtām personībām. Bet nav tā, ka mēs arī turētu aizdomās kādu partiju vai partijas par to, ka viņi, lūk, bez ideoloģijas, bez programmas, klaji populistiski piesaista kādus slavenus māksliniekus, sportistus,” norādīja Urbanovičs.

Savulaik arī Vienotība sev uzmanību bija centusies pievērst ar slavenību uzņemšanu savās rindās. Tagad vairs nē. Un ne tāpēc, ka partija ir kļuvusi nepopulāra, saka Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

“Katrā valdes sēdē mēs uzņemam četrus, piecus jaunus cilvēkus, kas priecē. Tātad cilvēki joprojām tic tai politikai, ko Vienotība piedāvā. Tieši tāpat nav nekādas problēmas arī ar māksliniekiem,” norāda Āboltiņa.

Tomēr no jaunu slavenību iekļaušanas sarakstos partija esot atteikusi. Āboltiņa to sauc par apzinātu rīcību, jo viņas pieredze liecina, ka māksliniekiem vai sportistiem politika nav tā piemērotākā nodarbošanās. Pēc viņas domām, reālā darbošanās pašvaldībā vai Saeimā prasa citas zināšanas un citas pieredzes.

Tikmēr politologs Ivars Ījabs to, ka atpazīstamu un sabiedrībā populāru cilvēku rekrutēšana daudzām partijām aktualitāti nav zaudējusi, uzskata par pašsaprotamu procesu.

“Profesionāli politiķi vienkārši ir nepopulāri. Tāpēc tiek meklēti, lai savu sarakstu kaut kā uzskaistinātu mazliet, cilvēkus no citām jomām. Tur, protams, ir dažādi tie scenāriji. Ir virkne ļaužu, kas ir gājuši kandidēt tikai tāpēc, ka kāds viņiem ir uzsitis uz pleca un pateicis: “Vai tad tev grūti? Tāpat nekas nesanāks, bet mēs smukāk izskatīsimies.” Citi ir tādi, kas patiešām, uz kaut ko jau pretendē. Piemēram, Rūdolfs Plēpis, lai arī viņš kandidē jau kuro reizi, visdrīzāk nesēdēs nevienā amatā. Kas ir, iespējams, ļoti žēl. Es, piemēram, ļoti labprāt redzētu Rūdolfu Plēpi, kaut kur rokoties pa papīriem un mēģinot atbildēt kaut ko par Rīgas satiksmi vai kaut ko tamlīdzīgu,” atzina Ījabs.

Viņaprāt, cits stāsts ir  tādi cilvēki kā Jēkabsone-Žogota, kuriem patiešām ir reālas izredzes nonākt amatā. Un tad viņiem jārēķinās ar to, ka reāli būs jāstrādā.