Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

LNT: Strīdas par uzrakstu uz Latgales kongresa simtgadei veltītā pieminekļa

Pēc diskusijām latgaliešiem izdevies panākt, ka sākotnēji plānotos Raiņa vārdus uz Latgales kongresa simtgadei veltītā pieminekļa aizstās ar Latgales sabiedriskā darbinieka un valstsvīra Franča Trasuna citātu. Tomēr nedienas ar to nebeidzas, jo iebildumi radušies Valsts valodas centram (VVC), kas prasa latgaliskos uzrakstus uz pieminekļa norādīt arī latviešu literārajā valodā. Par to ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Latgales kongresā Rēzeknē 1917.gadā latgalieši izlēma vienoties ar Vidzemi un Kurzemi kopīgā cīņā par neatkarīgu Latvijas valsti. Rēzeknes domes lēmums tērēt vairāk nekā 600 000 eiro piemiņas laukuma izveidei par godu kongresa simtgadei jau iepriekš izsaucis kritiku, bet šo projektu vajā arī citas likstas, lai gan būvdarbi jau sākušies.

Iebildumus izraisījis arī tas, ka uz pieminekļa bija plānots iegravēt Raiņa vārdus: “i Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu.” Pirmkārt, Rainim nebija nekādas saistības ar 1917.gada Latgales kongresu. Otrkārt, pārliecinātā sociāldemokrāta citāta izmantošanu var vērtēt kā katoļticīgajai Latgalei neatbilstošu. Treškārt, pastāv viedoklis, ka centrālajam citātam jābūt latgaliešu valodā.

Biedrības Latgales saeima vadītājs Guntis Rasims (LRA) norāda, ka Latgales piederību Latvijai jau simbolizē Rēzeknes piemineklis Vienoti Latvijai. Tagad latgaliešiem esot jāpievēršas lokālpatriotismam.

“Francis Trasuns ir bijis vistiešāk saistīts ar kongresu, kas notika pirms 100 gadiem par kopējās Latvijas valsts izveidi. Viņš bija viens no organizatoriem, viens no cilvēkiem, kas vadīja kongresu. Es uzskatu, ka bez lokālpatriotisma spēcīgs valsts patriotisms arī nav iespējams. Ir jājūt tā vieta, piederība, no kurienes tu esi, un tad arī to valsts piederību var sajust,” norāda Rasims.

Pašu rēzekniešu viedokļi par labāko risinājumu atšķiras.

“Man šķiet, ka Rainim ir ļoti liela sakarība ar Latgali. Viņš šeit ir dzimis un audzis, un viņš ir arī atbalstījis Trasunu savā darbībā, izteicis viņam līdzjūtību, mūsu tautai, kad viņš mira,” sprieda Ināra.

“Teica, ka tas Latgalei nav vajadzīgs. Ka pārāk daudz izmaksā. Vismaz tā frizētavā runāja. Labāk viesnīcu vai ko būtu cēluši,” vērtēja Pēteris.

Savukārt Sandra norāda: “Ja jau latgaļu valodā, tad arī no latgaļu rakstniekiem, jo Rainis tomēr ir latviešu rakstnieks.”

Rēzeknes pilsētas dome bija saņēmusi iebildumus no virknes vietējo biedrību un organizāciju. Dome ceturtdien piekāpās un nobalsoja par Raiņa vārdu aizstāšanu ar Trasuna citātu: “Varai pīdar laiceiba, taisneibai - myužeiba.”

“Es ne īpaši vēlos iesaistīties tajos filologu strīdos vai vēsturnieku strīdos, šajā ziņā es vairāk paļaujos uz ekspertu viedokli, un mans iespaids bija, ka tiešām Trasuna vārdi vairāk piestāv un vairāk atbilst šim momentam,” komentēja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa).

Tomēr ar to viss nav beidzies. Problēmas sagādā arī tas, ka šis citāts, kā arī paskaidrojošais vēstījums uz pieminekļa būs latgaliešu valodā.

Mazākiem burtiem paredzēts norādīt: “1917.goda 26. un 27.aprelī (p.v.st.) itymā vītā kinoteatrī Diana nūtyka Pyrmais Latgolas kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi.”

Rēzeknes dome saņēmusi VVC vēstuli, kur norādīts, ka šo skaidrojošo uzrakstu uz pieminekļa nepieciešams iztulkot arī latviešu literārajā valodā. Rēzeknes mērs norāda, ka tulkojumi būs, bet blakus piemineklim. Līdz ar to likums būs ievērots.

Lai gan domes deputāti uzskata, ka šādi izdosies problēmu atrisināt, VVC vēstulē tomēr ir skaidri norādīts, ka uzrakstam latviešu literārajā valodā jābūt uz paša pieminekļa, nevis blakus tam. Pagaidām nav zināms, vai centrs liks latviešu literārajā valodā iegravēt arī pieminekļa centrālo - Trasuna - citātu.

Top komentāri

M
M
Ierēdņu marasmam nav robežu. Un vēl. Paskaidrojošo uzrakstu blakus piemineklim vajag pasludināt par neatņemamu pieminekļa sastāvdaļu, tad uzraksts būs uz paša pieminekļa, nevis blakus tam.
Arturs Nagliņš
A
Kongresa simtgades sakarā lietderīgi būtu novērst latviešu tautas vēsturē vislielāko stulbību - latgaliešu subetnosa mākslīgo izveidošanos. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvoja ciltis: lībieši, kurši, zemgaļi, sēļi, latvieši jeb latgaļi, jo Indriķa hronikā etnonīmi „Lethi” un „Lethigalli” ir sinonīmi. Iespējams, lībieši sacīja „Lethi” vai „Lethigalli”. Savukārt lībiešu formas pārņēma vācieši. Skaidri zināms ir tas, ka latviešu jeb latgaļu cilts dzīvoja mūsdienu Vidzemē un mūsdienu Latgalē. Tāpēc XX gs. sākumā kaprīzi separātiskā nodalīšanās Latgalē un latgaliešos ir mākslīga un savā būtībā absurda etnopolitiskā rotaļa. Tie, kuri šodien sevi dēvē par latgaliešiem, ir tādi paši latvieši kā visi pārējie vidzemnieki. Absurda ir pamatetnosa (latviešu tautas) vienas daļas kaprīzā pārvēršanās par subetnosu.
Gača
G
Latviešu litarāro valodu saprot visā Latvijā, bet dialektus, piem tāmnieku (dziļo vai seklo), vai augšvidzemes, vai Sēlijas vai kādu no Latgales, tikai uz vietas. Tāpēc jau ir valodas norma. Skaidrs, ka Saskaņas pārstāvis šķeļ un ir pret literāro latviešu valodu tāpat kā toreiz pret Rīgas garumzīmi. Bet mums jau nav nekas jauns jāizdomā vienīgi jāpārlasa ko teicis lielākais latviešu valodnieks Endzelīns .
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas