Sarūkot reklāmas tirgum, abi komerckanāli paziņojuši, ka vairs nevar samaksāt par apraidi. Lai gan LNT lēmums pagaidām nav tik strikts kā TV3, tomēr arī LNT atzīst, ka reklāmas tirgus nav atdzīvojies, tāpēc vairs neesot iespējams segt Lattelecom nodrošinātās apraides cenu. Risinājumus, kādus valsts varētu piedāvāt komerctelevīzijām, LNT un TV3 gaidīs vienas vai divu nedēļu laikā, lai pēc tam pieņemtu galīgo lēmumu.
LNT pārstāvis Guntars Traubergs intervijā Latvijas Radio norādīja, ka LNT izvirzījusi divus faktorus, kas varētu LNT lēmumu mainīt. "Tas būtu šis valsts pasūtījums nacionālās apraides nodrošināšanai nacionālajām komerctelevīzijām. Lai rēķina valsts pati, tās ir viņu attiecības ar apraidītāju. [..] Un otrs ir - atbrīvot brīvā tirgus principu nacionālajām komerctelevīzijām ar kabeļoperatoru," intervijā LR sacīja G.Traubergs. Otrā prasība nozīmē to, ka abi kanāli turpmāk varētu prasīt no kabeļoperatoriem samaksu par savu programmu raidīšanu .
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) tikšanās laikā lūdza komerctelevīzijas lēmumu pieņemšanu atlikt vēl uz mēnesi. Viņa norādīja, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā strādājusi darba grupa Satiksmes ministrijas pārraudzībā, tāpēc komisija vēlētos iepazīties ar darba grupas piedāvātajiem risinājumiem, kuri iespējams ir jau atrasti.
"Cik man ir zināms, arī iepriekšējā sasaukumā strādāja darba grupa Satiksmes ministrijas pārraudzībā, kas risinājumus meklēja. Vispirms mēs gribētu iepazīties ar šiem risinājumiem, kas, iespējams, jau ir atrasti. Bet neizslēdzu, ka mēs domāsim arī par citiem risinājumiem, ja mums nešķitīs, ka tie ir pietiekami labi vai atbilstoši šai situācijai," sacīja I.Mūrniece.
Tiesa gan, NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckis norādīja, ka Finanšu ministrija jau esot atteikusi padomei prasīto papildus finansējumu sabiedriskajam pasūtījumam.