Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, piensaimnieki pieprasa noteikt force majore statusu un nekavējoties no Eiropas Savienības (ES) Krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoni eiro - veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro apmērā uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī.
Tāpat lauksaimnieki pieprasīja, lai turpmākajos gados saglabātu pārejas posma valsts atbalstu pilnā apjomā 2015.gadā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas (EK) nostādnes. Zemkopības ministrija (ZM) ir aprēķinājusi, ka šajā atbalstā 2015.gadā Latvijai nepieciešams izmaksāt 72 miljonus eiro, taču sarunās ar premjerministri kopā ar lauksaimnieku organizācijām tikšanās laikā vienojās par iespējamo kompromisu - 50 miljoniem eiro.
"Izvirzot šīs prasības ZM, vienlaikus ceram, ka šajā kritiskajā situācijā pārstrādes uzņēmumi būs solidāri un ievēros norēķināšanās kārtību ar saimniecībām, lai saimniecības spētu arī tālāk norēķināties par uzņemtajām ikmēneša saistībām," sacīja Treibergs.
Arī zemnieku saimniecības Kalna Tomēni līdzīpašnieks Juris Bērziņš sacīja, ka ZM vajadzētu sākt sarunas ar piena pārstrādes uzņēmumiem, jo "izskatās, ka pārstrādes uzņēmumi vēlas uz krīzes rēķina iegūt labumu sev".
"Piena iepirkuma cena varētu nokrist par diviem eiro centiem par piena litru, bet ne par desmit eiro centiem, kā ir tagad. Esam neizpratnē par šādu krasu iepirkuma cenas kritumu, ja Polijā vidējā iepirkuma cena joprojām ir 37 eiro centi. Latvijā iepirkuma cena jau krīt no aprīļa un tagad jau sasniegusi 17-30 eiro centus par litru," sacīja zemnieks.
"Esam sašutuši par ES komisāra Andra Piebalga neizdarību saistībā ar to, ka pārtikas palīdzības pakās, kas tiek piegādātas Āfrikas trūkumcietējiem, tiek sūtīta citu lielo ES koncernu, kā Danone un Nestle, produkcija. Kāpēc nespējam panākt, ka arī Latvijas piena produkti tiek ietverti šajās pakās?" vaicāja LOSP piena grupas vadītāja Sandra Stricka.
Savukārt zemnieku saimniecības Zilūži vadītājs Jānis Grasbergs norādīja, ka krīze piensaimniecībā ir jārisina nekavējoties, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Tagad vēl situācija saimniecībās nav sasniegusi maksimālo lejupslīdi, par septembri maksājumi vēl sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības izjutīs pēc neilga laika," atzina zemnieks.
Zemnieku saimniecības Mazdzērvītes saimnieks Jānis Ločmelis norādīja, ka krīze nav radusies saimniecību nesaimnieciskas darbības rezultātā, bet gan politisku lēmumu rezultātā. "Ceram, ka ES rīkosies solidāri un saimniecībām tiks segti zaudējumi," bilda Ločmelis.
Jau vēstīts, ka Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.
Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.