Patlaban uz valsts galvenajiem autoceļiem ir 98 gājēju pārejas, no tām 68 ir neregulējamas, bet 30 pārejas ir aprīkotas ar luksoforu, turklāt 25 no visām pārejām ir divlīmeņu gājēju pārejas.
Labākie ceļu infrastruktūras risinājumi gājēju un velosipēdistu drošības paaugstināšanai ir divlīmeņu krustojumi, taču to izbūve prasa lielus kapitālieguldījumus, norādīja LVC pārstāvji.
Pērn LVC sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju ir veikusi padziļinātu izpēti par ceļu satiksmes negadījumiem, kas notika 2016.gadā Rīgas reģionā un beidzās ar smagām sekām. Negadījumu rezultātā bija smagi ievainotie vai bojāgājušie. Lielākā daļa no 84 negadījumiem bija uzbraukšana gājējam.
LVC arī informēja, ka neregulējamās gājēju pārejas palielina ceļu satiksmes negadījumu skaitu - gājējiem par 28%, transporta līdzekļiem - par 20%, bet kopumā - par 26%.
Savukārt regulējamās gājēju pārejas bez īpašās fāzes gājējiem samazina kopējo negadījumu skaitu par 1%, bet negadījumus ar gājējiem - par 8%. Regulējamās gājēju parejas ar īpašo fāzi gājējiem samazina kopējo negadījumu skaitu par 7% un negadījumu skaitu ar gājējiem - par 12%.
LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību, organizē valsts pasūtījumu valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem, pasūta un vada valsts autoceļu tīkla standartu un tehnisko noteikumu projektu izstrādi, uztur un pilnveido valsts un pašvaldību autoceļu sarakstu, kā arī pārrauga pašvaldību autoceļu tīklu.