Fiziskā un emocionālā vardarbība Latvijas skolās ir nopietna problēma. Ir vairākas programmas, kas izveidotas bulinga un mobinga mazināšanai, un šobrīd tām pievienojas vēl viena – KiVa, kas tiek izmantota Somijā un vēl 20 valstīs un ko nākamajā mācību gadā plānots ieviest mūsu valsts izglītības iestādēs. Vai tā būs panaceja – grūti teikt, jo ar rīkiem temperatūras mērīšanai ir par maz, lai situāciju uzlabotu. Viens no iemesliem, kas to nereti bremzē, ir atbalsta personāla, tostarp psihologu, trūkums skolās.
Statistika runā pati par sevi: 24% Latvijas skolēnu apliecina, ka izjutuši pret sevi fizisko vardarbību, kuras biežākie izraisītāji bijuši vienaudži, tomēr 11% fiziskie pāridarītāji bijuši pieaugušie – pedagogi vai citi skolas darbinieki. Vēl daudz izplatītāka izglītības vidē ir emocionālā vardarbība, kuru piedzīvojuši 37% aptaujāto skolēnu, norāda Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments. Satraucošs ir fakts, ka 30% respondentu par notikušo nevienam nestāstītu, jo, viņuprāt, tāpat nekas nemainītos, un 13% nevienam neatklātu notikušo, jo viņiem ir kauns par notikušo. Tādējādi liela daļa fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumu nemaz nenonāk skolotāju un skolas vadības redzeslokā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!