"Vai ir vai nav NATO bāzes Baltijas reģionā – par to vēl turpinās diskusijas un līdz Velsas samitam mums ir mēnesis laika. Tas formulējums, kas būs pieņamams visām 28 dalībvalstīm tiks noformulēts līdz Velsas samitam. Bāzes ir mūsu vēlmju sarakstā," Panorāmai norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Lai gan Merkele skaidri paudusi savu nostāju pret NATO bāzēm Latvijas teritorijā, aizsardzības speciālisti gan uzsver, ka valstī patstāvīgi izvietotām karavīru vienībām būtu vairāk psiholoģiska nozīme. Tieši militārās infrastruktūras uzlabošana uzskatāma par reālu iegudījumu valsts drošības stiprināšanā.
Nepieciešamības gadījumā, NATO varētu reaģēt arī pašreizējos militārajos apstākļos, tomēr arī vadošās alianses dalībvalstis piekrīt – šis reakcijas laiks būtiski samazinātos infrastruktūru uzlabojot. Latvijas galvenais mērķis gan ir tas, lai nepieciešamības gadījumā NATO karavīri būtu tepat, uz vietas.
Tieši sauszemes, gaisa, arī jūras elementi – tas no Merkeles piesauktās militārās infrastruktūras Latvijai jāuzlabo. Nākamā gada aizsardzības budžetā nauda šiem mērķiem ir atvēlēta, bet vērā ņemami ieguldījumi doti tikai NATO kopējā finansējuma piesaistei, ko apsolījusi Merkele.
Potenciāli pieaugot karavīru un arī tehnikas skaitam Latvijā, organizētajās militārajās mācībās mūsu, kā uzņemošās valsts, kapacitāte drīz varētu izsīkt. Nepieciešamas jaunas papildu kazarmas un munīciju noliktavas Ādažu militārajā bāzē, jāstiprina arī ostas un aviācijas bāzes.
"Nepieciešama Lielvārdes aviācijas bāzes stiprināšana un pabeigšana, lai mēs varam uzņemt arī militāro tehniku, kas tiek pārvietota pa gaisu, tāpat nepieciešama arī Liepājas kara ostas stiprināšana , ja to saista ar NATO visbiežāko klātbūtni Baltijas reģionā," stāsta Vējonis.