Nabadzības risks bērniem samazinās, senioriem tas ir nemainīgi augsts

Labā ziņā gan ir tā, ka 2019. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks. Tāpat jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem. Pretēji tam pensionāru nabadzības līmenis saglabājas nemainīgi augsts. 

Nabadzības riska slieksnis

Baltijas Sociālo zinātņu institūta projektu direktore Evija Kļave īpaši uzsver, ka mūsdienu Eiropā, tostarp arī Latvijā, nabadzība ir daudz plašāks jēdziens nekā tikai nespēja nodrošināt pamatvajadzības – ēdienu, mājokli, apģērbu. Taču, raugoties uz valstī īstenoto sociālo politiku, rodas iespaids, ka tā nabadzību traktē visšaurākajā nozīmē. Proti, Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Atbilstoši tikai trūcīgām personām (atsevišķās pašvaldībās vēl arī maznodrošinātām) tiek sniegta pašvaldību sociālā palīdzība. Tajā pašā laikā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā Latvijā nabadzības riska slieksnis bija 409 eiro un nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šo cilvēku ienākumi bija zemāki par noteikto slieksni. Šajā grupā «iekrīt» arī visi minimālās algas saņēmēji, kuru neto ienākumi ir zemāki par 409 eiro. 

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa skaidro, ka nabadzības riska slieksnis ir Eiropas Savienības (ES) kopējs indikators, kuru izmanto galvenokārt statistiskiem nolūkiem, proti, situācijas salīdzināšanai ar citām ES dalībvalstīm, un tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem tiek sniegts materiālais atbalsts, ja viņi ir pakļauti nabadzības riskam pēc ES metodoloģijas. Taujāta, vai tomēr nebūtu jāpārskata trūcīgas personas ienākumu slieksnis, kas noteikts vēl 2010. gadā, Celmiņa stāsta, ka valdībā ir atkārtoti virzīts plāns minimālā ienākuma sistēmas pilnveidošanai, taču tas nav apstiprināts. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors teic, ka trūcīguma līmenis varētu būt sasaistīts ar nabadzības riska slieksni kā noteikts procents no tā, tādējādi veidojot abu rādītāju savstarpējo salīdzināmību un loģisko saistību ar makroekonomiskām un sociālām izmaiņām sabiedrībā.