"Tā gan vēl ir nākotnes vīzija, taču par to būtu vērts domāt pēc tam, kad Saeima pieņems Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegto likumprojektu par 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu uz trīs gadiem," sacīja Endziņš.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi likumprojektu saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados. Pēc tam likme tiktu palielināta uz 12%. Tāpat EM rosina sociālo iemaksu daļu no tagadējiem 65% no nomaksātā mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināt līdz 71,9%.
Endziņš norādīja, ka 12% likme būtu pieņemama pakalpojumu nozarē strādājošiem mikrouzņēmumiem, taču ražošanas uzņēmumiem tā būtu problemātiska. Tāpēc ražošanas uzņēmumiem likme būtu jānosaka zemāka.
Mikrouzņēmumu darbība pēdējo četru gadu laikā ir apstiprinājusi vairākus faktus, kas liecina par to pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, norādīja Endziņš. Piemēram, 2009.gadā reģistrēti tikai 10 000 jaundibināto uzņēmumu, bet 2010.gadā, kad stājās spēkā likuma norma par mikrouzņēmumiem, jaundibināto uzņēmumu skaits jau sasniedza 18 000.
Tāpat mikrouzņēmumi palīdzēja risināt bezdarba problēmu. Patlaban mikrouzņēmumos nodarbināto skaits sasniedzis 84 538, un, ja nebūtu mikrouzņēmumu, daļa no šiem cilvēkiem būtu bezdarbnieki, sacīja Endziņš.
Tāpat LTRK vadītājs norādīja, ka SSE Riga veiktais pētījums par ēnu ekonomiku parāda, ka 2010.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 38%, bet 2012.gadā - 20,5%. "Liela loma te bija arī mikrouzņēmumiem, jo 2013.gadā, kad tika pieņemts likums par mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu, ēnu ekonomikas īpatsvars atkal sāka augt," sacīja Endziņš.
Viņš piebilda, ka 40,5% no tagadējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pilnībā vai daļēji pārtraukuši savas darbības ēnu ekonomikas zonā, bet 30% mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pilnībā vai daļēji legalizējuši savu darbību.
"Tāpat varētu atspēkot daudzus ar mikrouzņēmumiem saistītus mītus, piemēram, par to, ka mikrouzņēmumos strādājošajiem ir būtiski vājākas sociālās garantijas. Tās ir vājākas, bet ne būtiski - viens pēc izmēra līdzīgā parastajā nodokļu režīmā uzņēmumā strādājošs darbinieks gadā veic sociālās apdrošināšanas iemaksas 64 eiro apmērā, bet mikrouzņēmumā strādājošais 40 eiro apmērā," sacīja Endziņš.
Viņš norādīja, ka šiem maksājumiem ir tendence izlīdzināties, jo parastā uzņēmumā strādājošā iemaksa pieaug par diviem eiro gadā, bet mikrouzņēmumā strādājošajiem par pieciem eiro gadā. Septiņu gadu laikā veiktās iemaksas izlīdzināsies.
"Ja atbilstoši EM likumprojektam tiks palielināta sociālo iemaksu daļa, tad šīs iemaksas izlīdzināsies vēl ātrāk," uzsvēra Endziņš.
Viņš piebilda, ka mikrouzņēmumos strādājošo vidējā alga ir 438 eiro, bet līdzīga lieluma parastajā nodokļu režīmā strādājošajos uzņēmumos vidējā alga ir tikai 187 eiro mēnesī.
Endziņš norādīja, ka arī tas, ka mikrouzņēmumi mazāk nomaksā nodokļos ir mīts. Piemēram, 2012.gadā mikrouzņēmumi nodokļos maksāja 9% no apgrozījuma, līdzīga lieluma parastajā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi - 9,1%, bet parastajā režīmā strādājošie uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 1,42 miljoniem eiro - tikai 6,7% no apgrozījuma.
Pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. 2015.gadā paredzēts ieviest mikrouzņēmumu nodokļa likmi 11% apmērā, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15% apmērā. Likums paredz palielināt mikrouzņēmumu nodokli mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7000 eiro. Šis lēmums izraisījis uzņēmēju neapmierinātību.
Koalīcija pirmdien diskutēja par EM piedāvājumu saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados.
EM arī rosina mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā. Ministrijā skaidroja, ka, paaugstinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 12%, tiktu palielināts šī nodokļa maksātāju darbinieku sociālais nodrošinājums, tādējādi pietuvinot maksātāju faktiski veiktās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku mēnesī tam sociālo iemaksu apjomam, ko veic mikrouzņēmumu nodokļa statusam atbilstoši uzņēmumi vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā. EM piebilda, ka nodokļu maksātāju, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem, bet darbojas vispārīgajā nodokļu maksāšanas režīmā, nodokļu slogs (nomaksātie nodokļi pret apgrozījumu) 2013.gadā bija tikai 10,1%.