Starp ekonomikas izaugsmi un ieguldījumu apjomu ir cieša sakarība

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par uzņēmēju noskaņojumu rāda, ka uzņēmēju noskaņojums jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojies pakalpojumu sektorā, pasliktinājies būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet apstrādes rūpniecībā saglabājies bez būtiskām izmaiņām. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka būvniecībā uzņēmēju noskaņojums sasniedzis zemāko vērtību kopš 2021. gada marta, bet apstrādes rūpniecībā noskaņojums negatīvs, bez nozīmīgām izmaiņām. Kā jūs komentētu šos datus – par ko tas liecina? Kā zinām, arī LTRK veic uzņēmēju noskaņojuma mērījumus.

Mūsu mērījums šobrīd ir procesā, līdz ar to savus datus zināsim tuvāko pāris nedēļu laikā, kad arī varēsim plašāk komentēt mūsu mērījuma (kas mums ir detalizētāks) datus. Bet, atbildot uz jūsu jautājumu, protams, šie dati nav nekas pārsteidzošs, jo, kā zināms, faktiski vienīgā labā ziņa, kas pavisam nesen tika publiskota, ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentu likmju pirmo samazinājumu – pirmo mazo solīti, kas bija ilgi gaidīts. Tas vieš tādu zināmu cerību staru. Bet, protams, ir jautājums, cik straujiem vai ne tik straujiem, lieliem vai maziem soļiem ECB likmju pazemināšanu turpinās vai neturpinās. Paredzams, ka to mēs arī salīdzinoši tuvā nākotnē uzzināsim. Ja nostiprināsies sajūta, ka procentu likmju samazinājums turpināsies, arī uzņēmēju optimisms lēnām sāks atgriezties. Taču jāsaprot, ka arī tas nenotiks uzreiz, jo, pirmkārt, ir skaidrs, ka nekāda strauja likmju samazinājuma nebūs un, visticamāk, tas būs izstiepts diezgan garā termiņā, līdz ar to arī tie konfidences rādītāji sāks uzlaboties, bet ļoti pakāpeniski. Līdz ar to domāju, ka pusgada vai gada laikā no šiem soļiem redzēsim jau kaut kādu būtiskāku uzlabojumu.

Bet citā griezumā – kā jau teicu, nav nekādu pārsteigumu, arī, kā redzam, PVN ieņēmumu izpilde atpaliek no prognozētā, tas nozīmē – cilvēki mazāk iepērkas, jo ir mazāk naudas sabiedrībā.