Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidroja, ka alianses bruņoto spēku komandieri pagājušajā nedēļā NATO Militārās komitejas sanāksmē Viļņā vienojās par tālāko plānošanas procesu saistībā ar ļoti augstas kaujas gatavības NATO spēku izveidošanu, štāba elementu ieviešanu un arī par turpmāko NATO dalību jaunajā misijā Afganistānā Resolute Support.
Zināms, ka Latvijā tiks veidots daudznacionāls bataljona līmeņa štābs, kurā darbosies dažādu NATO valstu virsnieki. Šādus štābus plānots veidot arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā, norādīja Galkins. Patlaban nav skaidrības par to, cik plaši šādā NATO štābā būs pārstāvēti Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
AM gan atturas komentēt nesen amatā ieceltā Lietuvas Bruņoto spēku komandiera ģenerālmajora Jona Vītauta Žuka plašsaziņas līdzekļos pausto, ka štābu vadībā būs 80 līdz 120 cilvēki.
Galkins norādīja, ka tagad bruņoto spēku speciālisti turpinās plānošanas darbu, lai dzīvē ieviestu alianses Velsas samitā pieņemtos lēmumus. Eksperti turpina darbu pie ļoti augstas kaujas gatavības NATO spēku un Apvienoto reaģēšanas spēku izveides. Latvija jau paziņojusi, ka abos spēkos plāno iesaistīt aptuveni 300 karavīru, pretmīnu kuģi un štāba kuģi.
Plašāku informāciju AM nesniedz, jo Viļņas sanāksmes saturs bija klasificēts.
Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem. Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm.