"Mēs necīnāmies tikai ar epidēmiju, mēs cīnāmies arī ar infodēmiju," komentējot viltus ziņu izplatību globālās jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā, nesen sacījis Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Nule kā publicēts pētījums akadēmiskajā žurnālā Psychological Science, iespējams, piedāvā atbildi – cilvēki uzķeras un dalās ar viltus ziņām, jo nevelta laiku, lai izvērtētu satura patiesumu.
Šķetinot iemeslus, kāpēc Covid-19 uzliesmojumu laikā izplatās tik daudz dezinformācijas, divos ASV un Kanādas zinātnieku pētījumos, kuros piedalījās 1700 pieaugušo, atklāts, ka digitālo tehnoloģiju telpas informācijas pārbagātībā cilvēki bieži vien "neapstājas" un neizvērtē pieejamās informācijas patiesumu. Pirmajā pētījumā atklāts, ka cilvēki informāciju apsver rūpīgāk, ja tiek uzdoti konkrēti jautājumi par tās patiesumu. Savukārt otrā pētījumā secināts, ka vienkāršs atgādinājums par precizitāti un patiesumu trīskārt uzlabo cilvēku spēju un vēlmi analizēt redzamo ziņu patiesumu.
"Cilvēki bieži vien pieņem, ka viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos medijos, jo sabiedrība nespēj izšķirt, kas ir patiess un kas nav, bet mūsu atklājumi liecina, ka tā, visticamāk, nav," sacījis projekta vadītājs Gordons Penijkokss, norādot, ka patiesībā cilvēki vienkārši aizmirst izvērtēt ziņu patiesumu. Pētnieki norāda, ka šajā gadījumā tika analizēta cilvēku uzvedība saistībā ar ziņām par Covid-19 un ar veselību saistītām tēmām, taču šie atklājumi sakrīt ar iepriekš veiktajiem pētījumiem par ziņām, kas saistītas ar politiku. "Mums ir jāmaina veids, kā mēs darbojamies sociālajos medijos. Indivīdiem jāatceras apstāties un padomāt, vai ziņa ir patiesa, pirms viņi dalās ar to," norādījis Penijkokss.
Tomēr visas infodēmijas problēmas nevar tikai novelt uz viltus ziņām un cilvēku nevēlēšanos izvērtēt saturu. Vācijas pētnieki pievērsa uzmanību amerikāņiem, kuri pandēmijas laikā atsakās valkāt sejas maskas, un secināja, ka liela daļa tā rīkojas, jo neizprot, kā vīruss izplatās. Proti, šie cilvēki nezina par vīrusu izplatības eksponenciālo dabu. Grupai, kurai tika paskaidrots, kā vīruss izplatās un saslimušo skaits pieaug eksponenciāli, vēlāk bija pozitīvāka attieksme pret sejas maksām un sociālo distancēšanos nekā kontrolgrupai, kurai nesniedza skaidrojumus.
Žurnāls Forbes atgādina par senākiem pētījumiem, kuros secināts, ka, jo ilgāks laiks paiet starp kādu darbību un tās sekām, jo cilvēkiem grūtāk saskatīt cēloņsakarības. Savukārt citi smadzeņu darbības fenomeni nepareizās cēloņsakarības rada gluži vienkārši tāpēc, ka vairākas lietas notikušas vienā laikā.
Visi minētie faktori veido kompleksu sistēmu, kas veicina maldu izplatību un kuru risināt var tikai ar izglītošanu un nemitīgu atgādināšanu par faktiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.