Bruņojušies ar pretodu līdzekļiem, vienpadsmit tetovējušies norvēģu jaunieši un divi audzinātāji karstākajā jūnija nedēļā ierodas Straupes pagasta Saulrītos - rehabilitācijas iestādē no narkotikām atkarīgiem jauniešiem. Šī viesošanās ir tradīcija, kas starp abu valstu centriem izveidojusies ilggadējā sadarbībā. Jāsaka, norvēģu Fossum kolektīvā draudzība balstās uz vēlmi finansiāli palīdzēt "nabaga latviešiem", to viņi regulāri arī dara. Ne tikai savām rokām un ar pašu nopirktiem materiāliem ziemas brīvlaikos izremontējuši Saulrītu jauniešu istabiņas, bet regulāri pārskaita naudu - ar nosacījumu, ka tā tiks izlietota vienīgi pusaudžu vajadzībām, piemēram, ekskursijām vai viņiem sadzīvē vajadzīgu lietu un tehnikas iegādei.
Norvēģu ciemošanās Saulrītu iemītniekiem ir liels notikums, un valodas barjera it nemaz nav šķērslis, lai sadraudzētos, sacenstos sporta spēlēs un dotos kopīgos izbraucienos uz tūristu iecienītajām vietām Latvijā. Tomēr nevar nepamanīt atšķirību - narkotiku atkarībā savulaik slīgušie norvēģu bērni ir ne vien miesās kuplāki un labāk ģērbušies, bet arī savu smago pieradumu nomainījuši pret vairākiem viegliem. Viņi dzer daudz kafijas, pastāvīgi smēķē cigaretes un lieto zelējamo tabaku - tie esot "pēdējie prieciņi". Atšķirībā no Saulrītu audzēkņiem norvēģiem atļauts lietot telefonus un viņi saņem arī kabatas naudu.
Viena jaunieša rehabilitācijai Norvēģijā dienā tiek atvēlēta septiņpadsmit reižu lielāka naudas summa nekā Latvijā - aptuveni 500 eiro. Protams, preču un pakalpojumu cenas šajā ziemeļu valstī ir krietni augstākas, taču arī rehabilitācijas procesa kvalitāte un sadzīves apstākļi ir galvas tiesu pārāki.
Plašāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā Nikotīns un kafija - pēdējais prieciņš piektdienas, 29.augusta, laikraksta Diena 8.lpp.!