Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē.
Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas. Visi konferences dalībnieki saņēma Asociācijas “Mājoklis” speciāli konferencei izstrādāto “Ēkas pārvaldīšanas ceļvedi”. Noderīgas konsultācijas, praktiski padomi un dažādi inovatīvi pakalpojumi bija apskatāmi konferences Expo stendos, kas visu konferences laiku bija plaši apmeklēti. Īpaši silti konferences dalībnieki tika sagaidīti Asociācijas “Mājoklis” viesmīlības stendā, kur varēja saņemt gan konsultāciju, gan aizpildīt biedra iestāšanās anketu. Dažbrīd šeit veidojās pat pagara rinda.
Piedāvājam nelielu ieskatu konferencē izskanējušos viedokļos, savukārt konferences foto un videoieraksti būs pieejami drīzumā.
Īss atskats uz konferences “Mājoklis 2023” pirmo dienu ir pieejams šeit, otra konferences diena bija veltīta energoefektivitātei un ēku atjaunošanai. Dzīvojamo ēku energoefektivitāte ir problēma visā Eiropā novecojošā ēku fonda un māju īpašnieku organizācijas trūkuma dēļ. Arī Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanas darbi saskaras ar dažādiem šķēršļiem. Kādas stratēģiskas un sistemātiskas koordinācijas ir nepieciešamas daudzdzīvokļu ēku renovācijas uzsākšanai, lai palīdzētu māju īpašniekiem reaģēt uz energoefektivitātes problēmām?
2.dienas paneļdiskusijā ar ekspertiem tika meklētas atbildes uz jautājumu - cik ilgi vēl kalpos padomju laikā celtās blokmājas un uz kādu termiņu mājas atjaunošana pagarinās ēkas dzīvildzi.
“Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta ievērojami sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi to kvalitātes uzlabošanā un it īpaši energoefektivitātes celšanā. Tieši mājsaimniecībās patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Veicot māju energoefektivitātes pasākumus, kā arī pārejot uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, dzīvokļu īpašniekiem tas uzlabo dzīves apstākļus un samazina komunālos rēķinu izmaksas”, tā Gatis Silovs, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors.
Spraigā paneļdiskusijā “Kurp ejam? Latvijas mājokļu perspektīva 2023 +” politiķi (Saeimas deputāti Daiga Mieriņa, Edgars Zelderis, Viktorija Pleškāne, Arnolds Jātnieks) iezīmēja savu redzējumu par Latvijas mājokļu politiku un prioritāri risināmiem jautājumiem. Politiķi bija vienisprātis - lēnie namu atjaunošanas tempi un attieksmes jautājums pret īpašumu ir problēma, kurai steidzami jārod risinājums.
Jānis Šipkovs priecēja konferences dalībniekus ar īpaši atraktīvu uzstāšanos vienlaikus uzsverot, ka māju energoefektivitāte nedrīkst tikt veikta uz telpu mikroklimata rēķina un darot tā kā līdz šim, mēs pārmaksajām divreiz un vairāk reižu vairāk. Vai tiešām dzīvokļa īpašnieks grib pirkt renovāciju, komunikācijas, ventilācijas? Patiesajam ieguvumam arī māju atjaunošanā būtu jābūt cilvēka veselībai un dzīves kvalitāte. Ja mēs gribam nopirkt mašīnu, mēs zinām kā izdarīt izvēli, bet kā ir ar mājokļu renovāciju?
“Mājokļa atjaunošana ir gan īpašnieka pienākums, gan ilgtermiņa finansiāls ieguvums, gan viens no ilgtspējas un atbildīgas rīcības stūrakmeņiem. Izvēloties atjaunot māju, mēs ne tikai uzlabojam mūsu pašu finansiālo un labbūtības aspektu, bet arī rīkojamies atbildīgi, padarot pilsētvidi skaistāku un sakārtotāku, kā arī palīdzam gan Rīgai, gan Latvijai sasniegt izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, samazinot CO2 izmešus.” Jānis Ikaunieks, RPA “Rīgas enerģētikas aģentūra” direktors konferencē aicināja izmantot Rīgas enerģētikas aģentūras sniegto informatīvo un finansiālo atbalstu mājokļu atjaunošanai gan rīdzinieku dzīves kvalitātes, gan visas sabiedrības kopīgo mērķu sasniegšanai!
Par to, cik svarīgi ir dati (dotie), kas dotu skaidru bildi par faktiem un situāciju, un kalpotu risinājumu meklēšanai, referēja Jānis Uzulēns, “Būves nākotnei” dibinātājs un Jurisconsultus vadītājs. Nozīmīgu un būtisku datu un pētījumu neesamību atzīmēja arī citi konferences runātāji - Saeimas deputāti, LPS padomnieks Aino Salmiņš, Asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.
“Jautājumi, kuri it kā ir zināmi nozares speciālistiem - konferencē tika pacelti pavisam jaunā līmenī”, no dalībnieku atsauksmēm par konferenci “Mājoklis 2023”.
“Labākais alternatīvās enerģijas avots ir energoefektivitāte”, ar interesantu pētījumu referēja Aleksandra Cimbale, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes locekle.
Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunas iniciatīvas enerģētikas jomā, kur energoefektivitāte tiek izvirzīta kā prioritāte, tostarp ir paredzēts, ka senāk būvētajām ēkām, tostarp dzīvojamām mājām, būs jāatbilst noteiktai energoefektivitātes klasei. (Ierosināts, ka dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegs vismaz E energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam – D klasi). Vai jaunās ES iniciatīvas atbilst Latvijas apstākļiem un iespējām?
“Ar Dzīvokļa īpašuma un dzīvokļu biedrību likuma spēkā stāšanos 2018.gadā Igaunijā tika būtiski reformēta arī mājas pārvaldīšanas forma – pārvaldīšana kļuva iespējama tikai caur dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Reformai ir pozitīva ietekme uz daudzdzīvokļu māju renovācijas jautājumu risināšanu un darbu finansēšanas iespējām" pastāstīja Irina Reva, Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienības EKYL galvenā juriste. Viņas galvenais vēstījums – Igaunijas apsaimniekošanas formas reformai bija un ir pozitīva ietekme uz daudzdzīvokļu māju renovācijas jautājumu risināšanu un darbu finansēšanas iespējām.
Paneļdiskusijās iezīmējās valsts atbildība par saviem iedzīvotājiem, it īpaši situācijā, kad paši dzīvokļu īpašnieki nespēj par īpašumu rūpēties ar krietna saimnieka atbildību (nav ēkas pārņēmuši savā pārvaldīšanā un/vai nespēj uzņemties kredīta saistības renovācijai). Pienākums valstij novērst esošo apdraudējumu izriet no LR Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Līdzīgi kā valsts uzrauga drošību uz ceļiem – nosakot pienākumu automašīnām veikt tehniskās apskates, valstij būtu ar normatīvo regulējumu jārada tiesiski skaidrs regulējums attiecībā uz dzīvojamo māju uzturēšanas pienākumu nodrošinot sabiedrībai nozīmīgu interešu aizsardzību.
“Konference bija noorganizēta ļoti augstā līmenī un pārsteidza ar dažādiem rakursiem un risinājumu meklējumu eleganci”, no dalībnieku atsauksmēm par konferenci “Mājoklis 2023”.
Sekojiet līdzi Asociācijas “Mājoklis” jaunumiem, lai saņemtu aktuālāko informāciju nozarē, ka arī esiet laipni gaidīti mūsu komandā! Mēs turpināsim iesākto, tāpēc ikviens, kam ir svarīgi mājas pārvaldīšanas jautājumi un mūsu valsts veidotā mājokļu politika, ir gaidīti mūsu komandā.
Sirsnīgi pateicamies visiem konferences “Mājoklis 2023” atbalstītājiem, īpaši Rīgas pilsētai un Rīgas enerģētikas aģentūrai, AS “CleanR Grupa”, SIA “Saint-Gobain ISOVER” un SIA “Force Lex” Pārvaldnieku profesionālās izglītības centram.
Uz tikšanos konferencē “Mājoklis 2024”, kas norisināsies 2024.gada 14.- 15.maijā!