Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 7,8 grādi, kas ir 1,2 grādus virs ilggadīgās normas, šā gada oktobris ir ierindojies siltāko oktobru otrā desmita beigās.
Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais oktobris Latvijā ir bijis 1967.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 3,3 grādus virs normas, bet otrais siltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2006.gadā ar 2,9 grādiem virs normas. No tā tikai par grāda desmitdaļu atpalika 1934.gada un 2000.gada oktobri.
Savukārt visaukstākais oktobris Latvijā ir bijis 1976.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija 4,5 grādus zem normas. Otrais aukstākais oktobris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru 3,7 grādus zem normas ir bijis 2002.gadā. Pagājušā, 2010.gada, oktobris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru plus 4,9 grādi, kas bija 1,7 grādus zem normas, bija divpadsmitais aukstākais pēdējos 88 gados.
Siltāks par normu šā gada oktobris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadējās normas bija Vidzemes ziemeļu daļā un Kurzemes rietumos - Baltijas jūras piekrastē, Ventspilī sasniedzot 1,8 grādus virs normas. Vistuvāk normai - 0,6 grādus virs tās - mēneša vidējā gaisa temperatūra bijusi Jelgavā un Daugavpilī.
Mēneša siltākais laika periods bija no 3.oktobra līdz 7.oktobrim, kad diennakts vidējās gaisa temperatūras visā Latvijā bija plus 10, plus 15 grādu robežās un dienā gaiss sasila līdz plus 13, plus 19 grādiem. Turpmāk diennakts vidējās gaisa temperatūras kļuva zemākas, bet mēneša pēdējās trijās dienās, Latvijā ieplūstot ļoti siltam gaisam, atkal strauji devās augšup. 31.oktobris ar diennakts vidējo gaisa temperatūru plus 9, plus 11 grādi bija trešais vissiltākais 31.oktobris Latvijas temperatūras novērojumu vēsturē. Maksimālā gaisa temperatūra šai dienā sasniedza plus 10, plus 14 grādus, jaunu 31.oktobra siltuma rekordu sasniedzot Bauskā.
2.oktobra naktī Jelgavā un Ainažos tika atzīmētas šoruden pirmās salnas gaisā. Tas ir ievērojami vēlāk par ilggadējiem rādītājiem - tie liecina, ka pirmās salnas gaisā Latvijas austrumu rajonos ir iespējamas jau augusta beigās, bet septembrī tās jau ir vērojamas visā Latvijā. Šoruden līdz pat oktobra beigām salnas gaisā vēl netika reģistrētas Kolkā, Ventspilī, Pāvilostā, Rīgā un Saulkrastos.
Ar mēneša nokrišņu daudzumu 55 milimetri, kas ir 83% no ilggadējās normas, šā gada oktobris ierindojās sausāko oktobru trešā desmita beigās.
Vēsturiskie dati rāda, ka vissausākais rudens vidus mēnesis Latvijā ir bijis 1951.gadā, kad nokrišņi bija tikai 17% no normas, savukārt visvairāk nokrišņu oktobrī ir bijis 1974.gadā, kad to daudzums bija gandrīz 220% no normas. Mitrāko oktobru pirmajā desmitā kā septītais ir 2009.gada oktobris, bet pirmo desmitu noslēdz 2008.gada oktobris ar mēneša nokrišņu daudzumu 160% no normas.
Šā gada oktobrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā to daudzums bija tikai puse no plāna, Latvijas vidusdaļā - 55% līdz 70%. Stiprāku lietusgāžu atsevišķās dienās rezultātā nedaudz virs normas mēneša nokrišņu daudzums bija Liepājā, Rucavā un Lubānas novadā.
Savukārt vēju virzienos oktobrī pārliecinoši dominēja dienvidrietumu vēji, tie bija gandrīz divas reizes biežāk salīdzinājumā ar ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Retāki kā prasti oktobrī bija austrumu kvadranta - ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu - vēji.
Mēneša vidējais vēja ātrums šomēnes ap normu bija Kurzemē, pārējos Latvijas reģionos tas bija zemāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Arī maksimālās vēja brāzmas bija ievērojami lēnākas par ilggadējām maksimālajām vērtībām.
Oktobrī neparastus dabas faktus pamanījuši arī aculiecinieki, piemēram, 8.oktobrī Salacgrīvā nofotografēts virpuļstabs, bet 25.oktobra naktī Papes apkārtnē novērota krāšņa ziemeļblāzma.