Laikraksts vēsta, ka apbedīto sarakstos aizgājušie lielākoties figurē kā bezpiederīgie. Viņu apbedīšanu uzņemas pansionāti, tērējot nāves gadījumiem valsts piešķirto pēdējo – dubulto – pensiju vai pabalstu. Gadu un trīs mēnešus apkopojot informāciju par Rīgas nezināmajiem, Neatkarīgā saskaitīja 232 anonīmus aizgājējus. Avīze informē, ka ar valsts vai pašvaldību piešķirtajiem pabalstiem bēru izdevumi ir nosedzami (vismaz Ls 250), taču nopelnīt uz mirušā rēķina ir faktiski neiespējami.
Daži tomēr mēģina, jo Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra morgā jau daudzus mēnešus atrodas kādas sievietes mirstīgās atliekas. Dēls un šķirtais vīrs pabalstu paņēmuši, nelaiķi – ne. Aprūpes centru vadītāji novērojuši, ka tuvinieku piepeša pieteikšanās viņu klientiem bieži vien saistīta ar iespēju saņemt kādu labumu no radniecības atcerēšanās. Pēc tam, kad 2007. gadā Reģu pansionātā Alsungas novadā notika traģiskākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē, vienam no bojāgājušajiem pieteicās 26 piederīgie.
Pēdējais pārskats par aprūpes centru darbību uzrāda, ka dažādās valsts, pašvaldību vai privātās institūcijās Latvijā mitinās 12 509 personas.