Par A.Jaunsleini nobalsoja 164 no 167 delegātiem. A.Jaunsleinis Latvijas Pašvaldību savienību vada jau vairāk nekā divdesmit gadus - kopš 1993.gada.
Savukārt par LPS vadītāja vietniekiem ievēlēti Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš pārstāvēs novadus, un Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš ir lielo pilsētu pārstāvis.
Līdz ar to LPS vadītāja vietnieka amatu atstāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš iepriekšējos četrus gadus bija novadu virzītais pārstāvis organizācijas vadībā. Diena novēroja, ka drīz pēc tam E.Bartkevičs atstāja arī kongresu.
A.Rāviņš pēc ievēlēšanas amatā uzsvēra, ka nevar būt tā, ka LPS ir opozīcijā savam ministram. Jelgavas mērs pauda cerību, ka šāda situācija nākotnē vairs nebūs. Tāpat, viņaprāt, nedrīkstētu veidoties tāda situācija kā patlaban, ka ir divi atsevišķi viedokļi – LPS un Lielo pilsētu asociācijas viedoklis. LPS ir jābūt vienotai, uzsvēra Jelgavas mērs.
LPS sastāvā darbojas 117 pašvaldības, organizācijā iztrūkst Krāslavas novads un Rīgas pilsēta. Taču Rīgas domes pārstāvji Dainis Turlais un Baiba Brigmane LPS kongresā piektdien piedalījās viesu statusā.
LPS kongresā uzrunā Jaunsleinis aicināja Saeimu un valdību labot pieļautās kļūdas. "Taupīšana ir diezgan iesakņojusies tradīcija, tomēr ir bažas, ka tā kļūs par pašmērķi. Rezultātā cilvēki ir spiesti dzīvot nabadzībā, bet līdzekļi tiek akumulēti banku rezervēs," sacīja Jaunsleinis.
Viņš atgādināja, ka pašvaldības krīzes pārvarēšanā bija partneri valdībai, bet tagad to ieteikumos valdība maz ieklausās. Pērn milzīga kļūda bijusi pieņemtais lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu, kas ļoti negatīvi ietekmētu pašvaldību budžetu.
Jaunsleinis arī pauda viedokli, ka Parex bankas, Latvijas Krājbankas un Liepājas metalurga glābšana ar valsts budžeta naudu tāpat kā Hipotēku un zemas bankas pārdošana ir kļūda. "Ja šie līdzekļi tiktu ieguldīti ceļu sakārtošanā, Latvijas ekonomiskais stāvoklis patlaban būtu daudz labāks," teica Jaunsleinis.
Viņš arī norādīja, ka pašvaldībās satraukumu rada idejas par ūdensapgādes un siltumsaimniecības privatizāciju. "Nekas nav dārgāks par īstermiņa lēmumiem, kuri pārvēršas par ilgtermiņa problēmām," brīdināja LPS priekšsēdis.
Jaunsleinis arī uzskata, ka ļoti rūpīgi jāvērtē idejas par tā saucamā veselības nodokļa ieviešanu. Pēc viņa teiktā, ir izvirzītas arī vairākas citas absurdas idejas - piemēram, pašvaldībām atņemt pusi no IIN un izmantot to pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Pēc Jaunsleiņa teiktā, apšaubāma finanšu avantūra ir vienotās darbinieku datu bāzes veidošana. Viņš kritizēja arī centienus likumdošanā strikti atdalīt lēmējvaru no izpildvaras pašvaldībās.
Krīzes laikā centralizācija ir dabiska parādība, bet Latvijā tā tiek saglabāta arī pēc krīzes beigām, sacīja LPS priekšsēdētājs. Par vissteidzamāko uzdevumu Jaunsleinis nosauca dažādu krīzes laikā pieņemto normatīvo aktu atcelšanu, ja tie būtiski ierobežo pašvaldību darbu.
Viņš pauda pārliecību, ka centralizēti uzrakstīt noteikumus visiem reģioniem nav iespējams. Tā ir neuzticēšanās cilvēkiem pašvaldībās.
Īpašs satraukums LPS un pašvaldībās valda par faktiski sabrukušajiem ceļiem, kas rada zaudējumus visas valsts ekonomikai.
Jaunsleinis kritizēja Saeimas lēmumu par atklāto balsojumu ieviešanu, jo tas, pēc viņa domām, ļauj panākt vajadzīgo balsojumu, bet deputātam, kurš nobalsoja "pret", nāksies izjust dažādas sankcijas.
Viņš arī pauda viedokli, ka pirms nesenajām Saeimas vēlēšanām tika izvērsta apzināta pašvaldību lomas diskreditācija, tika mēģināts sanaidot savā starpā atsevišķas pašvaldību grupas. Par absurdu LPS priekšsēdis nosauca arī mēģinājumu panākt likumā izmaiņas par deputātu atsaukšanu.
LPS kongresā uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura apgalvoja, ka Saeima ir atvērta sarunām ar pašvaldībām un uzskata tās par sadarbības partnerēm, nevis par "jaunākajām māsām".
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) apgalvoja, ka pašvaldību budžeti jau par 10% pārsniedz "trekno" gadu, konkrēti 2008.gada, stāvokli, bet valsts budžets tam vēl tikai tuvojas.
Dombrovskis kritizēja pašvaldības, ka tās ar nesaprātīgi lielām nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm cenšas pierunāt bagātus cilvēkus deklarēt savu dzīvesvietu tajās un maksāt savus prāvos iedzīvotāju ienākuma nodokļus tām.
Premjers norādīja, ka IIN likme netiks tik strauji samazināta, kā to paredz pērn pieņemtais likums, līdz ar to pašvaldību budžetiem netiks uzlikts papildu slogs.
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzruna kongresā:
* Video autors: Saeima
(Ziņa papildināta ar 2.-6.rindkopu.)