Neatkarības pasludināšanas mērķis ir iegūt suitu vēlētu pašpārvaldi, kas esot būtiski, lai turpinātu darbu pie visu suitu vēsturiski apdzīvoto apgabalu apvienošanas vienotā administratīvā teritorijā jau tuvā nākotnē. Tāpēc šajā vienā neatkarības dienā tiks sarīkotas suitu kopienas pašpārvaldes vēlēšanas, iespējams, uzaicinot to uzraudzīšanai arī starptautiskos novērotājus. "Tā mēs iegūsim, lai arī Latvijas Republikas neatzītu, tomēr savu vēlētu Suitu pašpārvaldi," skaidro biedrība.
Neatkarības pasludināšana uz vienu dienu nav nekas unikāls, un to kā argumentu diskusijās ar savu zemju valdībām ir izmantojuši gan somi Norvēģijā, gan arī seti tepat kaimiņos, Igaunijā, norāda biedrība. "Mēs uzskatām, ka tikai vienots Suitu novads, kurā ar demokrātisku vēlēšanu palīdzību suitu kopiena īsteno savu pašpārvaldi, var būt stabils garants gandrīz četrsimt gadus pastāvējušās katoliskās suitu identitātes attīstībai Kurzemē," teikts paziņojumā.
Tajā atgādināts, ka 1923. gadā pretēji iedzīvotāju vairākuma vēlmēm netika izveidots lībiešu (Jūrmalas) pagastu, bet tā vietā līvu vēsturiskās teritorijas sadalītas pa dažādiem pagastiem, un kopš tā laika šīs etniskās minoritātes iedzīvotāju skaits ir tikai samazinājies. "Mēģinot sašķelt suitus starp Kuldīgas un Ventspils novadiem, šodienas Latvijas politiskā elite tā arī nav iemācījusies ņemt vērā pagātnes kļūdas un, vadot valsti, nepieļaut to atkārtošanos," secina biedrība.
Kā aģentūrai LETA norādīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Drošības policija šādu biedrības paziņojumu vērtē tikai kā protesta formu, paužot neapmierinātību ar plānoto reģionālo reformu. Nekādu apdraudējumu valsts konstitūcijai policija nesaskatot. Apse-Krūmiņa arī norādīja, ka Drošības policija savas kompetences ietvaros sekos līdzi notikumu attīstībai.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)