Policijā norāda, ka 2013.gadā pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā VP ENAP darbinieki sāka kriminālprocesu jeb tā saucamo Rīgas brīvostas lietu.
Izmeklēšanas laikā šā gada vasarā tika konstatēts, ka divas Rīgas brīvostas amatpersonas varētu būt ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā. Līdz ar to no pamatlietas ENAP darbinieki izdalīja atsevišķu kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kur personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Izdalītajā kriminālprocesā par aizdomās turētajiem tika atzīti divi vīrieši, un šā gada oktobrī VP ENAP darbinieki lietu nosūtījuši Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Šobrīd pamatlietā jeb tā saucamajā Rīgas brīvostas lietā joprojām turpinās izmeklēšana.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA sacīja, ka nevar komentēt, kuras varētu būt personas, pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu, jo brīvostā neesot neviena oficiāla dokumenta, kas noteiktu, ka kādai amatpersonai būtu aizliegums veikt amata pienākumus.
"Es zinu tikpat daudz, cik jūs. Visi pašreiz pilda savus amata pienākumus kā līdz šim," sacīja Ameriks.
Viņš nekomentēja, vai viena no šīm personām nevarētu būt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vienlaikus viņš norādīja, ka "ir pilnīgi pārliecināts", ka viņš pats nav neviena no šīm personām.
Jau ziņots, ka Valsts policija pēc VK materiālu izvērtēšanas 2013.gada pavasarī nolēma sākt kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā.
VK revīzijā secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 846 608 eiro (tolaik 595 000 latu) apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.
Tāpat tika secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 206 316 eiro (tolaik 145 000 latu). Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, esot izlietoti 1 0 60 039 eiro (tolaik 745 000 latu), noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.
VK skaidroja, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1 536 701 eiro (tolaik 1,08 miljonus latu), nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.
Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, radīti zaudējumi vismaz 573 417 eiro (tolaik 403 000 latu) apmērā, secināja VK. Naudas līdzekļi izlietoti ledlauža Varma kapitālajam remontam 503 696 eiro (tolaik 354 000 latu) apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 68 297 eiro (tolaik 48 000 latu).
Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2 959 573 eiro (2,08 miljonu latu) apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 712 858 eiro (tolaik 501 000 latu) apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 176 436 eiro (tolaik 124 000 latu) apmērā.
Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS Rīgas jūras līnija maksātnespējas procesā pārvaldei esot radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 7 541 220 eiro (tolaik 5,3 miljonu latu apmērā), uzskata VK.
Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 31 303 179 eiro (tolaik 22 miljonu latu) apmērā, tāpēc VK norādīja uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.
Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secināja VK.
Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 297 380 eiro (tolaik 209 000 latu).
Rīgas brīvostas valsts pārstāvji iepriekš vienojās lūgt Amerikam sasaukt ostas ārkārtas valdes sēdi, kurā izskatīja jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Loginovu. Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdē brīvostas pārvaldnieks no amata netika atbrīvots.