NEPLP rekordists
Krūmiņa norādīja, ka šādi avansa maksājumi privātuzņēmumos nebūtu iespējami - "neviens uzņēmējs pat neiedomātos" veikt avansa iemaksas par pakalpojumiem, kur tas nebūt nav nepieciešams. Vislielākos pārmetumus pelnījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura avansos Latvijas Radio un Latvijas Televīzija avansiem iztērējusi 1,77 miljonus.
Pirmdien laikraksts Neatkarīgā Rīga avīze arī rakstīja, ka NEPLP saņēmusi pārmetumus par 1,8 miljonu eiro lielas summas neefektīvu iztērēšanu.
VK revīzijas ziņojumā citas iestādes kritizē par pārkāpumiem dažu simtu apmēros un pašvaldības par Eiropas līdzekļu neizmantošanu, taču NEPLP tiek pārmesta vieglprātīga 1 843 070 eiro izlietošana.
VK pārstāvji gan skaidroja, ka problēma saistīta ar to, ka trūkst precīzu kritēriju, lai noteiktu, kam tieši līdzekļi paredzēti un tādējādi grūti izvērtēt to lietderīgu izmantošanu.
Laikraksts secinājis, ka daļa no pārmetumiem gan drīzāk būtu jāvelta sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem - LTV un Latvijas Radio vismaz 1,77 miljonus nav izlietojušas tam piešķirtajiem mērķiem. Nauda esot samaksāta avansā, taču saturs nav piegādāts. Saturs piegādāts tikai par atlikušo summu - nepilniem 100 000 eiro. Summa esot lielāka nekā, ņemot kopā visu pēdējo piecu gadu laikā, pēc VK domām, neefektīvi izlietoto līdzekļu apjomu.
LNB pazuduši datori
Valsts kontroliere sacīja, ka ar uzskaiti un grāmatvedību gandrīz visās ministrijās nav problēmu un pozitīvi atzinumi ir sniegti visām, izņemot Kultūras ministriju (KM). Kuras pakļautībā esošā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) iespējams nesaimnieciski izlietojusi līdzekļus. VK radušās aizdomas, ka LNB netiek veikta pienācīga pamatlīdzekļu uzskaite un inventarizācija. Gatavojoties bibliotēkas ēkas atklāšanai, iegādātas materiālās vērtības aptuveni 10 miljonu eiro apmērā, par kuru materiālo vērtību saglabāšanu radušās bažas.
Piemēram, LNB vairs nav atrodami četri portatīvie datori - katrs aptuveni 1000 eiro vērtībā.
LNB pārstāvis Augusts Zilberts gan skaidro, ka līdz ar pārvākšanos uz Gaismas pili "tika īstenotas arī konkrētas saimnieciskas darbības – inventāra uzstādīšana un uzskaite", bet, ņemot vērā faktu, "ka primāri LNB jānodrošina lasītāju vajadzības un pēc tam jāveic pilnvērtīga materiālo vērtību uzskaites nodrošināšana, šādu inventāra apjomu līdz inventarizācijas uzsākšanai šī gada janvārī pilnā apjomā praktiski nebija iespējams apstrādāt. Turklāt aptuveni 40% inventāra kopš 2014. gada 7. decembra atrodas Latvijas prezidentūras pārvaldībā esošo telpu zonējumā ar ierobežotu piekļuvi," nav bijis iespējams pabeigt uzskati un tādēļ radusies šī brīža situācija.
"Materiālo vērtību uzskaiti saskaņā ar LNB rīkojumu un uzdevumu un laika plānu, pakāpeniski veiks līdz šī gada 15. septembrim veiks inventarizācijas komisijas," norādīja Zilberts, piebilstot, ka apmēram 60% jau ir uzskaitīti.
Ministrijas pelna uz prezidentūras rēķina
Tāpat VK ir pētījusi, vai Latvijas prezidentūrai Eiropas padomē paredzētie līdzekļi ir tērēti atbilstoši, jo kā norādīja kontroliere, jau pagājušā gadā tika saņemti signāli, ka, iespējams, nauda tiek izmantota citām vajadzībām, kuras būtu jāsedz no ministriju budžeta.
Visvairāk līdzekļu prezidentūras pasākumiem saņēmusi Ārlietu ministrija (ĀM), kura attiecīgi arī vislielāko summu izmantojusi, pēc VK uzskatiem, neatbilstoši prezidentūras vajadzībai. Kopumā prezidentūras pasākumiem piešķirti 47,5 miljoni - 54% saņēmusi tieši ĀM. Piemēram, Krievijā remontēts policijas dzīvoklis, citviet vēstniecības telpas, iegādāti jauni auto un veiktas citas darbības, kurām būtu jālieto ministrijas budžets.
Līdzīgi rīkojušās arī vairākas citas ministrijas. Piecos resoros 32 000 eiro apmērā ir izmaksātas prēmijas un naudas balvas, vislielākā - 11 000 eiro, izmaksāta Kultūras ministrijā. Tomēr Krūmiņa uzslavēja Veselības ministriju par adekvātu līdzekļu lietojumu.
Paredzēts, ka vasarā, kad noslēgsies Latvijas prezidentūra, VK uzsāks izvērtējumu vai līdzekļi, kas tika piešķirti visiem prezidentūras pasākumiem, ir izlietoti lietderīgi.
Tērēts arī citur
Tāpat revīzijā atklāts, ka izdevumi, kas saistīti ar pārkāpumos ceļu satiksmē izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, pēdējos gados nepārtraukti ir pieauguši 2014.g. sasniedzot 1 700 445 EUR. Valsts budžeta dotācijas apmērs šo izdevumu segšanai pēdējo 2 gadu laikā palielinājies par 650 tūkst EUR. VK iesaka izvērtēt šīs sistēma lietderīgumu.
Bet Ekonomikas ministrija (EM) dalībai, pēc VK secinātā, starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 līdz 2014.gada 31.decembrim ir nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus 1 316 647 eiro apmērā.
VK norāda, ka EM, gatavojoties dalībai starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, jau 2013.gadā radīja vidi valsts budžeta līdzekļu nelietderīgam izlietojumam, jo ministrija būtiski novilcināja svarīgāko aktivitāšu izpildi, nenodrošinot Latvijas paviljona būvniecībai nepieciešamo laiku, noslēdza Latvijas interesēm neatbilstošu līgumu par Latvijas paviljona tehniskā projekta izstrādi, neiekļaujot tajā nosacījumu par paviljona tehniskā projekta atbilstību pasūtītājam pieejamajam finansējumam, ziņo aģentūra LETA.
Savukārt iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu.
Kopumā valsts pārvaldei ir sniegti 68 ieteikumi, no tiem septiņi ar paaugstinātu prioritāti. Salīdzinājumā ar 2013.gadu ieteikumu skaits ir samazinājies par 58%.
papildināts ar informāciju par Expo 2015