Par draudiem domā līdzīgi

Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kā arī jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, to nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.Aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu neatbalsta Krievijas vēstījumus, līdz ar to viņi nav uzskatāmi par viendabīgām grupām, jo arī šo cilvēku vidū valda viedokļu dažādība. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes liek domāt par līdzšinējo integrācijas politiku valstī. Piemēram, 56,5% respondentu, kas ģimenē runā krievu valodā, un 13,9% cilvēku, kuri ģimenē sazinās latviski, piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu. Daugavpilī tā domā pat 63,2% iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk nekā Rēzeknē un pārējā Latgalē. 17% latviešu un 55,1% krievu valodā runājošo visā Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms.Taču ir jautājumi, kuros latviski un krieviski runājošie ir teju vienprātīgi - par galvenajiem draudiem Latvijas sabiedrībai nosauktas zemas algas un sociālās garantijas, zema dzimstība, veselības aprūpes sistēma un korupcija. Aptaujā, kas tika veikta Latgalē 2016. gadā, papildus tika iekļauts arī jautājums par bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā kā vienu no nozīmīgākajiem draudiem Latvijas sabiedrībai. 82% Latgales respondentu atzina, ka tas ir drauds, un arī šajā aspektā varēja secināt, ka respondentiem ar latviešu un krievu valodu ģimenē viedokļi sakrīt.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22.jūnija, numurā!