Darbaspēka kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem, ko investori izvērtē, apsverot darbības sākšanu kādā konkrētā vietā. Būtiska loma ir darbinieku izglītībai, prasmēm un pieredzei, tomēr daudz lielāka ietekme uz lēmumu var būt bažām par stabilas sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, uzsver ĀIPL. Tas nozīmē, ka darba kavējumi slimības dēļ un pirmreizējās invaliditātes izplatība un dinamika rada būtiskus izdevumus uzņēmumiem. ĀIPL valdes loceklis Valts Ābols Dienai paskaidroja, ka, neraugoties uz nodarbināto personu skaita samazinājumu par 20% pēdējo piecu gadu laikā, apmaksāto slimības lapu skaits ir pastāvīgi audzis un slimības dēļ kavētas darba dienas jau sasniegušas astoņus miljonus gadā. Tas neveicina produktivitāti.
Ieteikumu, kā rīkoties, Veselības ministrijai (VM) un valdībai ĀIPL ir daudz, un daļa no tiem sakrīt arī ar citu ekspertu, tajā skaitā nozares speciālistu, vēlmēm. Piemēram, tiesībsargs Juris Jansons jau kādu laiku runā par to, ka nepieciešams skaidri definēt, kas ietilpst valsts apmaksātajā veselības aprūpes grozā. ĀIPL uzskata, ka skaidri jādefinē tāds pakalpojumu grozs, ko valsts var nodrošināt esošā finansējuma apstākļos. Nav jēgas sabiedrību ilgstoši mānīt, norādījis Ābols.
Gan Veselības ministrijas, gan Valsts kancelejas viedoklis par ĀIPL paustajiem priekšlikumiem ir vienāds - pozitīvi, ka investori vēlreiz akcentējuši sabiedrības veselību kā vienu no nozīmīgiem priekšnoteikumiem, apsverot darbības sākšanu kādā konkrētā vietā, tomēr problēma ir finansējums.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 5.jūnija, laikrakstā Diena!
Ministriem ko padomāt...