Pārskats: Latvijas iedzīvotāju izpratne un interese par politiskajiem procesiem ir viduvēja

Turklāt kopumā arī pilsoniskā aktivitāte Latvijā biežāk izpaužas individuālā solidaritātes izteikšanā grūtībās nonākušajiem, bet pašorganizēšanās ap kādiem politiskiem jautājumiem, lai panāktu kādas izmaiņas, ir reti sastopama, norādīts pārskatā.

Pētnieki Latvijai rekomendē turpināt stiprināt pilsonisko sabiedrību, veicinot sabiedrisko aktivitāti, iedzīvotāju iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās, mazinot atsvešinātību starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi. "Aktīvākas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji savu interešu realizācijā efektīvāk spētu izmantot arī dažādos e-pakalpojumus un sociālās mijiedarbības un politiskās līdzdalības platformas," pausts pārskatā.

Lai risinātu problēmas informācijpratības un dzīves meistarības politikā un valsts pārvaldē, pētnieki aicina turpināt e-pakalpojumu izstrādi un to kvalitātes uzlabošanu. Daudzi e-pakalpojumi, kas izstrādāti pēc valsts pasūtījuma, ir neveiksmīgi, neadekvāti dārgi, vai arī daudzi pirmreizējie lietotāji to vietnēs vairs neatgriežas, viņi norāda.

Tas, pēc pārskata veicēju paustā, liecina par izstrādātāju un pasūtītāju trūkumiem gan projektu realizācijā, gan e-pakalpojumu lietotāju vajadzību izpratnes jomā. Risinājumi, kuru plānošanā un realizācijā nav ņemta vērā lietotāju perspektīva, iecerēto mērķi var nesasniegt.

Turklāt pārskatā pausts, ka tiešsaistes komunikācijas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība pati par sevi nenozīmē, ka iedzīvotāji tos izmantos un ka to pieejamība nesīs noteiktus sociāli vai politiski vēlamus iznākumus. E-pakalpojumu un tiešsaistes līdzdalības platformu pieejamība iesaistīšanos var atvieglot, tomēr šī pieejamība nav vienīgais vai galvenais iedzīvotāju pasivitātes iemesls.

Pārskatā norādīts, ka svarīgs faktors ir arī lietotāju zināšanas un prasmes, kā arī indivīdu pašu nospraustie rīcības mērķi un saskatītie ieguvumi. Tiešsaistē pieejamās informācijas un e-pakalpojumu izmantošanā pastāv plaisa starp iedzīvotājiem ar augstu un zemu izglītības un ienākumu līmeni. Tas liecina, ka informācijpratība politikā kopumā ir cieši saistīta ar sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības kopējo fonu.