1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par policiju, kas nosaka, ka turpmāk pašvaldības policijai (PP) ir jābūt katrā pašvaldībā. Proti, katrai vietvarai būs jāizveido pašai sava PP vai arī jāvienojas ar kaimiņiem par kopīgas PP izveidi, vai arī kaimiņu pašvaldības var deleģēt uzdevumus citas pašvaldības policijai. Ir pašvaldības, kurās jau pasen ir pašiem sava PP, bet ir arī tādas, kurās nav. Ko šīs likuma izmaiņas nozīmē pašvaldībām?
Jāsāk ar to, ka līdzšinējā brīvprātīgā funkcija pašvaldībai pašai brīvi izlemt par PP izveidi un uzturēšanu šobrīd līdz ar likuma izmaiņām ir noteikta kā obligāta. Tiklīdz kāda funkcija tiek noteikta kā obligāta, protams, pašvaldībai ir pienākums šo procesu organizēt. Šobrīd jau ir noteiktas vadlīnijas PP darbības nodrošināšanai, kuras noteikti nebūs iespējams visiem izpildīt. Obligātums jebkurā situācijā ir daudz savādāks, taču obligātumam papildu finansējums, par ko mēs ar viņiem diskutējām, no valsts puses netika iedots.
Tās pašvaldības, kurās jau līdz šim darbojās PP, piemēram, Rīgā, to finansēja no pašu budžeta. Protams, PP nodrošina sabiedrisko kārtību pašvaldību teritorijās – brīvprātīgi palīdzot valstij nodrošināt šo valsts funkciju. Tagad tas ir obligāti. Cik man zināms, nebūs nevienas pašvaldības, kurā likuma prasība vispār netiks pildīta. Taču jautājums ir par policistu skaitu, ko pašvaldība spēs finansēt, jo PP var būt ar tās priekšnieku un diviem vietniekiem, bet PP var būt kā Rīgā, Jelgavā vai Ogrē – ar lielu darbinieku skaitu, tehniku.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00