Pašvaldības piesardzīgas par jauno likumprojektu par primārā mājokļa neaplikšanu ar NĪN

Gašpuitis pirmām kārtām iebilst pret pārāk augsto neapliekamā minimuma slieksni – 100 000 eiro –, norādot, ka tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma, un min, ka tas noteikti nesīs zaudējumus lauku pašvaldībām, kurās pārsvarā visi īpašumi iekļausies 100 000 eiro, un pašvaldībām zudīs būtisks ieņēmumu avots.

Ieņēmumi augšot

TM gan uzsver, ka vispirms tiks pārskatītas kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībām. Likumprojekts paredz – ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības, atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2. Par primāro mājokli tiek uzskatīts nevis vienīgais mājoklis, bet īpašums, kas ir fiziskas personas īpašumā un kurā tā ir deklarējusies. Projekts paredz piemērot šos nosacījumus arī attiecībā uz īres dzīvokļiem, ja īrnieks īrētajā mājoklī ir deklarējies un īres tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā.

Tā kā NĪN ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, tad būtisks ir jautājums, kā tas ietekmēs vietvaru budžetus. TM skaidro, ka, pēc tās un Valsts zemes dienesta provizoriskajiem aprēķiniem, pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, nesamazināsies. Pie vispesimistiskākā scenārija kopējie ieņēmumi pieaugs par 14 miljoniem eiro. Kopējie ieņēmumi no NĪN par mājokļiem 2022. gadā varētu samazināties par 33 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no NĪN par zemi par 14 miljoniem eiro. Vienlaikus ieņēmumi pieaugs no NĪN par ēkām. Tādējādi kopējie ieņēmumi no NĪN lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus Pierīgas novadus, 2022. gadā pieaugs. Minētais pieaugums saistīts ar to, ka kadastrālās vērtības pēdējo reizi pārskatītas 2012. gadā un pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos. Turklāt pēdējos 10 gados uzbūvētās ēkas līdz šim nav adekvāti novērtētas, un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts NĪN, bieži vien ir tikai 40–50% no to patiesās vērtības, norāda TM. 

Vietvaras skeptiskas