Otrs lielākais lauksaimniecības izlaides vērtības pieaugums pērn salīdzinājumā ar 2014.gadu reģistrēts Lietuvā (+5,9%), kam seko Kipra (+4,7%), Igaunija (+3,9%), Portugāle (+3,8%), Grieķija (+3,5%) un Spānija (+3,4%).
Kopumā šis rādītājs pieaudzis 12 ES dalībvalstīs, Francijā tas saglabājies 2014.gada līmenī, bet 15 valstīs tas samazinājies.
Lielākais lauksaimniecības sektora izlaides vērtības kritums bijis Luksemburgā (-9,9%), Slovākijā (9,7%), Čehijā (-8,6%), Vācijā (-7,8%), Rumānijā (-7,4%) un Somijā (-7,3%).
Lielākā lauksaimniecības sektora vērtība ES pērn bija Francijā (75,2 miljardi eiro jeb 18% no ES kopējā rādītāja), kam sekoja Itālija (55,2 miljardi eiro jeb 13%), Vācija (51,5 miljardi eiro jeb 13%), Spānija (45,5 miljardi eiro jeb 11%), Lielbritānija (29,6 miljardi eiro jeb 7%), Nīderlande (26,7 miljardi eiro jeb 6%), Polija (22,3 miljardi eiro jeb 5%) un Rumānija (15,5 miljardi eiro jeb 4%).
Latvijas lauksaimniecības izlaides kopējā summa 1,4 miljardi eiro bija sestais mazākais rādītājs pēc Maltas (0,1 miljards eiro), Luksemburgas (0,4 miljardi eiro), Kipras (0,7 miljardi eiro), Igaunijas (0,9 miljardi eiro) un Slovēnijas (1,3 miljardi eiro). Lietuvas lauksaimniecības produkcijas izlaides kopējā vērtība pērn bija trīs miljardi eiro.
ES kopumā lauksaimniecības izlaides vērtība pērn bija 411,2 miljardi eiro, kas ir par 1,8% mazāk nekā 2014.gadā.
Lauksaimniecības izlaides vērtība tiek aprēķināta, saskaitot labības izlaidi, lopkopības izlaidi un "citas lietas", piemēram, lauksaimniecības pakalpojumus (piemēram, lauksaimniecības produkcijas pārstrādi vai lauksaimniecības līgumdarbus), kā arī nenodalāmās ar lauksaimniecību nesaistītās sekundārās darbības, piemēram, noteiktas lauksaimniecības tūrisma aktivitātes.