Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +27 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Pieaug nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba atbrīvoto skolotāju skaits

Nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ kopš šī mācību gada sākuma no amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti jau 45 pedagogi, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija.

2023.gada nogalē IKVD ziņoja par 29 skolotājiem, kas atbrīvoti no amata pienākumu pildīšanas nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ.

Valsts valodas centrs (VVC) kopumā konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 87 pedagogiem. No tiem 30 atrodas pārejošā darba nespējā, septiņi ir atstādināti, bet pieci nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Nepietiekamas valsts valodas zināšanas konstatētas kopumā 20 bērnudārzos, 11 vispārējās izglītības iestādēs, divās sporta skolās, kā arī vienā speciālās izglītības iestādē, vienā tehnikumā un vienā koledžā.

No 2023.gada 1.septembra līdz 2024.gada 29.februārim IKVD izvērtējis kopumā 134 izglītības iestāžu darbību vienotas skolas pieejas ieviešanā. Vairāk nekā pusē izvērtēto skolu pāreja uz mācībām valsts valodā notiek labi vai ļoti labi.

Palielinājies to skolu skolu skaits, kurās pieejas ieviešana notiek labi, secinājis IKVD. Nedaudz pieaudzis arī to skolu skaits, kurās vadītāja profesionālā darbība vienotas skolas pieejas ieviešanā novērtēta ar "ļoti labi" un "izcili". Tomēr joprojām ir skolas, kurās mācību stundu vērošanā radušās aizdomas par iespējamām nepietiekamām pedagoga valsts valodas zināšanām.

Apmeklējuma dienā 96,5% no visām izglītības iestādēm mācības notika latviešu valodā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Četrās izglītības iestādēs mācības faktiski nenotiek latviešu valodā, no tām trīs atrodas Rīgā, bet viena - Rēzeknē. 

11 izglītības iestādēs mācību stundu vērošanā konstatēti pedagogi, kuru latviešu valodas zināšanas varētu būt nepietiekamas. Astoņas izglītības iestādes atrodas Rīgā, savukārt Liepājā, Krāslavā un Daugavpilī - pa vienai izglītības iestādei. Informācija par šiem pedagogiem nodota VVC.

Mācību procesu un attiecīgi vienotas skolas pieejas ieviešanu ietekmē arī ilgstošas pedagogu vakances, norāda IKVD. Tādas konstatētas 32% izvērtēto izglītības iestāžu.

Mācību stundu vērošanā secināts, ka 22% izglītības iestāžu 1., 4. un 7. klasēs ir izglītojamie, kuru latviešu valodas prasmes ir nepietiekamas, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties izglītības procesā latviešu valodā.

Izglītības iestādēm ir jāpilnveido komunikācija ar vecākiem par krīzes situāciju risināšanu gadījumos, kad skolēniem ir grūtības apgūt izglītības saturu sliktu valodas zināšanu dēļ. Uzdevums pilnveidot komunikāciju dots 46% izglītības iestādēm.

IKVD aicina vecākiem izskaidrot, kādēļ mācību stundu laikā nesaprotamā mācību satura tulkošana nav efektīva un ieteicama. Tā vietā būtu jāizmanto citas pedagoģiskās metodes, lai skolēns saprastu uzdoto. Izglītības vadītājam arī jānodrošina, ka pedagogu formālā saziņa darba jautājumos un darba laikā pilnībā notiek latviešu valodā.

Izvērtējums veikts Daugavpils, Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils izglītības iestādēs, kā arī Augšdaugavas, Jelgavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Ropažu, Valmieras, Viļānu, Jēkabpils, Ķekavas, Aizkraukles un Ādažu novadu izglītības iestādēs.

Šajā mācību gadā Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

Ar nākamo mācību gadu mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasēs.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, ministre kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas