Soda naudu iekasēs no kvotu pārsniegušajiem piena lopkopjiem. Latvijas amatpersonu lūgumu Eiropai atcelt soda naudas - noraidīts.
"Runājot Eiropas piena asociācijā par šo jautājumu, tas pat netika ieslēgts valdes sēdes dienas kārtībā. Visi uzskata – ja maksā Itālija, Francija – vecās Eiropas dalībvalstis – viņi pat negrib dzirdēt, ka kādam varētu atlaist. Ja visi maksā, tad visi," uzsver Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Piena kvotu sistēma Latvijā tika ieviesta no 2004. gada 1. maija, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Pērn visā valstī piensaimniekiem tika atvēlēts izslaukt ap 780 tūkstošiem tonnu piena. Pārsniedzot šo daudzumu, jāmaksā sods – 27,3 eiro centi par litru.
Vidējā piena iepirkuma cena šobrīd ir par septiņiem eiro centiem zemāka – tas nozīmē, ka sods būs lielāks, nekā ienākums.
"Tad jau vajadzēja lauku biznesa plānā pateikt – neļaujiet būvēt govju fermas, attīstīt tikai graudkopību vai ko tādu, kas nav kvotēts. Vai arī vajadzēja beigt vispār to piena lopkopību, maksāt tādas pat naudas, kā tiem, kas izbeidza cukura ražošanu, tad būtu bijis godīgi. Bet likt maksāt valstij, kura ir astē, soda naudas par to, ka strādā – tas ir negodīgi," uzskata Lauksaimnieku Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti saka – valsts ir bezspēcīga atcelt soda naudas, bet atlikušajos mēnešos saimniecības var iespēt piena daudzumu samazināt, izbarojot pienu teļiem, samazinot tauku procentus, iepērkot kvotas, ko citi nav apguvuši.
"Redzam dažās saimniecībās, ka izslaukumi krītas, bet kopumā 600 ganāmpulkiem Latvijā ir pamats satraukumam par to, ka kvota tiks pārpildīta," stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un uzsver, ka "proporcija no pārsniegtās valsts kvotas tiks rēķināta uz katru saimniecību, kura saražoja pienu vairāk, nekā viņa varēja atļauties."
Piena pārstrādātāji atzīst, ka šajā kvotu sistēmā viņi ir tādā kā ķīlnieku lomā. Viņiem no zemniekiem piens jāiepērk, bet reizē arī jāiekasē soda nauda.
"Valsts atbalsta attīstību, bet nenodrošina ar kvotām, un šī iemesla dēļ vairāki piena ražotāji mūsu kooperatīvā ir dilemmas priekšā, jo kvotu pārpilde visiem draud," atzīst Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) Straupe vadītājs Imants Balodis.
Ekspertu prognozes liecina, ka pēc kvotu atcelšanas Eiropas piena tirgū cenas var samazināties. Tas nozīmē vēl vienu pārbaudījumu Latvijas zemniekiem, bet pircēji no tā neiegūs, jo veikalos, visticamāk, piens lētāks nekļūs.