Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Undīne Šulca, paredzams, ka šādas rīcības rezultātā samazinātos mātes mirstības gadījumi no netiešiem iemesliem sociālās atstumtības riskam pakļautām sievietēm.
VM uzskata, ka tas mazinātu arī nevēlamas grūtniecības iestāšanos. "Atbilstoši plāna projektam pasākumu īstenošana varētu tikt uzsākta 2019.gadā," norādīja Šulca.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova norādīja, ka ministrija neiebilst VM piedāvātajam risinājumam piedāvāt valsts apmaksātu kontracepciju sievietēm, kurām ir veselības problēmu risks un kuras materiālas situācijas vai krīzes situācijas dēļ nevar kontracepciju iegādāties, lai atliktu grūtniecību.
Boļšakova piebilda, ka arī sociālajam darbiniekam šajā jautājuma ir nozīme, tomēr, tā kā kontracepcija ir medikaments, sociālo darbinieku iesaiste var būt tikai informatīva - sociālais darbinieks nav ārsts.
LM norāda, ka sociālais darbinieks nevarēs ne izrakstīt recepti vai piespiest lietot kontracepciju, bet šis cilvēks varēs informēt klientus par nepieciešamību apmeklēt ārstus regulāri, palīdzēt atrast risinājumu, ja ārsts atrodas tālu no dzīves vietas, palīdzēt sievietes krīzes situācijā, veicot krīzes intervenci.
Boļšakova skaidroja, ka sociālie darbinieki jau tagad var savā profesionālajā darbībā var sniegt informāciju sievietēm par iespējām plānot ģimenē dzimstību un aicināt vērsties pie speciālistiem jautājumā par ģimenes plānošanas jautājumiem proti, kontracepcijas līdzekļu izmantošanu.
Jau ziņots, ka biedrība Papardes zieds rosināja valstij rast iespēju finansēt ģimenes plānošanu tām sociālajam riskam pakļautajām ģimenēm, kuras to vēlas.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja biedrības pārstāvis Kaspars Līcītis, dažādas krīzes situācijas, zemi ienākumi un nepietiekama izglītība, daudz bērnu ģimenē, vientulība, fiziskās un garīgās veselības problēmas, patstāvīgas darba vai dzīves vietas neesamība, piedzīvota seksuālā un emocionālā vardarbība, atkarības ir tikai dažas no pazīmēm, kas raksturo sociālā riska situācijas, kurās mēdz nokļūt ģimenes.
Pēc Līcīša paustā, atbildību par ģimenes plānošanu visbiežāk uzņemas sievietes, taču sociālajam riskam pakļautajām sievietēm zināšanu trūkuma un ģimenes plānošanas nepieejamības dēļ ir ierobežotas iespējas īstenot savas tiesības plānot bērnu skaitu ģimenē.
Līcītis norādīja, ka biedrības priekšlikums esot guvis atbildīgo ministriju atbalstu, un tagad svarīgi neapstāties un izveidot efektīvu un strādājošu atbalsta sistēmu.
Biedrība arī piebilda, ka visciešākā saskare ar krīzes situācijās nonākušajām sievietēm ir sociālajiem darbiniekiem. Viņu uzdevums būtu sievietes motivēt doties pie ginekologa, lai izvēlētos piemērotāko metodi ģimenes plānošanai. Tomēr ne katram sociālajam darbiniekam ir pietiekams zināšanu līmenis par ģimenes plānošanu, tāpēc ir nepieciešama papildu apmācība.