Ziņojumā teikts, ka klātienes apmeklējuma laikā pētījuma autoriem bijis grūti iegūt precīzu informāciju par konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, īpaši par ārštata konsultatīvo darbinieku, skaitu, statusu un funkcijām. Tomēr pētījuma autori guva pārliecību, ka nepastāv prakse šajos amatos pieņemt darbā radiniekus.
Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvijā nav noteikts ierobežojums par šādi nodarbinātu personu skaitu. Ārštata konsultatīvo darbinieku gadījumā vidējais rādītājs katrā iestādē svārstās no trim līdz piecām personām, lai gan dažos gadījumos, piemēram, Veselības ministrijā, šādu personu vai personu ar līdzvērtīgu statusu, skaits sasniedza aptuveni 20.
"Lai gan abas padomnieku kategorijas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, jo ir pietuvinātas valdības locekļiem, informācija par tām iestāžu tīmekļvietnēs nav viegli atrodama. Ministru prezidenta pieņemto ārštata darbinieku vārdi tiek publicēti "Latvijas Vēstnesī", un padomnieku vārdi tiek norādīti dažu ministriju tīmekļvietnēs. Tomēr Latvijā būtu vēlams publiskot visu konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, kā arī ārštata konsultatīvo darbinieku, kā arī personu ar līdzvērtīgu statusu vārdus, skaidri diferencējot, kuri no tiem par veiktajām funkcijām saņem atalgojumu, bet kuri atalgojumu nesaņem," teikts ziņojumā.
Lai nodrošinātu pārskatāmību, GRECO iesaka publicēt konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, un ārštata konsultatīvo darbinieku, kā arī jebkāda cita veida valdības neatalgoto padomnieku vārdus tiešsaistē un attiecībā uz abām pēdējām kategorijām nodrošināt, ka informācija par viņu pamatdarbu un papildu darbiem, tostarp uzņēmuma līgumi, kas tiek pildīti centrālajām valsts iestādēm, ir ērti pieejami tiešsaistē.
Lai izslēgtu jebkādu nepienācīgu ietekmi uz valdības lēmumu pieņemšanu vai tās šķietamību, GRECO ieskatā interešu konfliktu pārvaldības sistēmai būtu jāattiecas arī uz neatalgotiem "ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem" un neatalgotiem padomniekiem centrālajā valdībā, kā tas pienākas viņu funkcijām.
Ziņojumā arī ieteikts piešķirt Valsts policijai un Valsts robežsardzei nepieciešamos līdzekļus savu uzdevumu veikšanai, kā arī izstrādāt precīzus, objektīvus un pārskatāmus kritērijus prēmiju piešķiršanai, veicinot konsekventu to piemērošanu un ieviešot adekvātu kontroli un uzraudzību šajā jomā. Ziņojuma autori norāda, ka varas iestādēm jānodrošina pēc iespējas pienācīgāks un cilvēka cienīgs atalgojums policijas un robežsardzes darbiniekiem, kas pats par sevi varētu būt spēcīgs korupcijas apkarošanas līdzeklis.
Tāpat GRECO iesaka pieņemt un ieviest ziņotāju aizsardzības pasākumus Valsts policijā un Valsts robežsardzē.
LETA jau ziņoja, ka pērn no 11. līdz 15.decembrim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) organizēja GRECO ekspertu uzņemšanu Latvijā. Vizītes mērķis bija novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības veicināšanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs.