Akcijas Meklējam labu ģimenes ārstu ietvaros jau vairāk nekā 10 gadu jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri izvēlējušies strādāt lauku vidē, Veselības centrs 4 piešķir Rūdolfa Skaidrā prēmiju, izraugoties profesionālākos un entuziasma bagātākos veselības aprūpes speciālistus Latvijas reģionos.
Veselības sistēmas balsts
Rūdolfa Skaidrā balvai jaunos ģimenes medicīnas speciālistus nominē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, savukārt Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds šos ārstus apmeklē viņu praksēs, ne tikai novērtējot paveikto, bet arī uzklausot, sniedzot padomu un atbalstu.
"Esmu ievērojis – jaunie ģimenes ārsti savās praksēs kļūst arvien tuvāki tam standartam, kā viņu darbu gribētu redzēt Veselības ministrija (VM) un sabiedrība kopumā. Uzlabojoties izglītības sistēmai un apvienojot to ar jauno cilvēku entuziasmu, darba gribu, rezultāti neizpaliek. Kas nozīmīgi – daudzi jaunie ģimenes ārsti atgriežas dzimtajās vietās, kur ir viņu saknes, – tur ir viņu ģimene, arī vietējai kopienai viņi jau ir pazīstami. Ja raugāmies uz ģimenes ārstu institūciju valstiskā mērogā, protams, joprojām tiek runāts par problēmām, un viena no tām ir jaunu ģimenes ārstu trūkums laukos, taču ir paplašinātas rezidentūras programmas ģimenes ārstiem, pamazām tiek ieviesti arī dažādi finanšu risinājumi, un tas vieš cerības," pastāsta Māris Rēvalds.
Tieši pateicoties uzlabojumiem ģimenes ārstu izglītošanā, jaunie speciālisti ir labi sagatavoti, viņu darbs ir augstākā kvalitātē, viņi ir gatavāki jauniem digitāliem izaicinājumiem nekā daļa gados vecāko kolēģu. "Tie ģimenes ārsti, kuri atver savas prakses reģionos un veiksmīgi darbojas, arī aktīvāk papildu jau esošajai specializācijai apgūst jaunas ārstniecības metodes, ievieš praksē vairāk diagnostikas metožu – analīzes, funkcionālos izmeklējumus – kardiogrammu, Holtera monitorēšanu, elpošanas testus u. tml. VM vēlas, lai ģimenes ārstu institūcija kļūst par veselības sistēmas balstu. Tik tiešām – gan ārvalstu prakse, gan vietējā pieredze apstiprina, ka ģimenes ārsti, kuri strādā labi un izcili, risina lielu daļu pacientu vajadzību, tādējādi mazinot spiedienu uz visu pārējo veselības aprūpes sistēmu, ko finansē valsts, – iedzīvotājiem retāk jādodas pie citiem speciālistiem, vajadzīgs mazāk papildu izmeklējumu, viņi retāk nonāk slimnīcās. Ja ģimenes ārsts tikai izmēra pacientam asinsspiedienu, izraksta receptes un nosūta pie citiem speciālistiem, tā nav sistēmiska funkcija, bet gan no padomju laikiem pārmantots modelis, no kura mūsdienīgai ģimenes medicīnai ir jāiet prom," skaidro Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs.
Sadarbība labākai veiktspējai
Ja vienas ģimenes ārsta prakses ietvaros nodrošināt multifunkcionālus pakalpojumus pacientiem ir izaicinoši, ir iespējams kooperēties vairākām praksēm un piesaistīt vajadzīgos resursus, tādējādi arī optimizējot izmaksas kā par telpām un tehniku, tā papildu izmeklējumiem un speciālistiem.
"Ne vienā vien reģionu ģimenes ārstu praksē tiek ieviesta spēcīga atbalsta komanda, kur ne tikai darbojas vairāki ārsta palīgi un reģistrators, bet ir prakses, kurās strādā rehabilitācijas speciālists vai kāds cits atbalsta speciālists, ir ģimenes ārstu prakses, uz kurām noteiktās dienās brauc konsultēt arī citi ārsti vai, piemēram, ierodas mobilais mamogrāfs. Veiksmīgi attīstītās ģimenes ārstu praksēs pacientiem ir pieejamas dažādas diagnostikas un veselības aprūpes funkcijas papildu ģimenes medicīnā līdz šim ierastajam izmeklējumu lokam – gan grūtnieču uzraudzība, gan nelielas ķirurģiskas manipulācijas un pacientu pēcoperācijas aprūpe –, tādējādi nodrošinot atbalstu, kas samazina nepieciešamību šiem slimniekiem uzturēties stacionāros.
Praksēm ir iespējas apvienoties, veidojot kopprakses, kuru veiktspēja būtu lielāka, bet izmaksas samazinātos, kopīgi finansējot, piemēram, reģistratoru, iegādājoties dažāda veida aprīkojumu un tādējādi ievērojami uzlabojot materiāli tehnisko bāzi," zina teikt Māris Rēvalds. Kā īpaši noderīgu diagnostikas metodi viņš izceļ ģimenes ārsta prasmi veikt ultrasonogrāfiju. Turklāt ar Rūdolfa Skaidrā prēmijas piešķiršanu sadarbība ar jaunajiem ārstiem nebeidzas. Piemēram, pērn ģimenes ārste Līga Šīrone-Reicle no Veselības centra 4 dāvanā saņēma ultraskaņas diagnostikas iekārtu LOGIQ-9, lai pacientiem nodrošinātu POCUS (point of care ultrasonography), kā tas ir pieņemts attīstītajās pasaules valstīs. POCUS princips ir sniegt ātru atbildi uz šaubīgiem jautājumiem ārstam, lai palīdzētu operatīvi un sekmīgi dažādu slimību diagnostikai un terapijai.
Ģimenes ārsts ‒ vistuvāk pacientam
Arī Māris Rēvalds savulaik bija viens no jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri saņēma Rūdolfa Skaidrā prēmiju. 1991. gadā Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības vadītājs Ansis Muižnieks nodibināja ārsta Rūdolfa Skaidrā vārdā nosaukto prēmiju, lai veicinātu jauno latviešu ārstu darbu Latvijas laukos. Rūdolfs Skaidrais kā ārsts darbojās XX gadsimta sākumā Smiltenē un kļuva pazīstams ne tikai ar savu profesionālo darbību, bet arī nozīmīgu iesaistīšanos vietējās kopienas attīstībā.
Kaut arī balvas piešķiršana uz laiku tika pārtraukta, pirms 12 gadiem Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds nolēma to atjaunot.
"Kā ģimenes ārsts nostrādāju vairākus gadus. Man bija ģimenes ārsta prakse Zaubē, aptuveni 100 kilometru no Rīgas, kuru izveidoju uz lauku slimnīcas telpiskās bāzes. Manā praksē bija gan zobārsts, gan kabinets bērnu veselības aprūpei, bija vecmāte, kura veica grūtnieču aprūpi, kā arī dienas stacionārs ar trīs gultām, kabinets ķirurģiskām manipulācijām, arī fizikālās terapijas kabinets. Tās bija 80. gadu beigas un 90. gadu sākums. Dabūt atbalstu no pilsētas nebija vienkārši, ziemā dažkārt neatliekamo palīdzību nācās gaidīt līdz pat divām stundām, mums kopā ar palīgiem bija jācīnās pašiem. No mūsdienu ģimenes ārstu sagatavotības līmeņa es noteikti krietni atpaliku, taču veiksmīgi strādāt un gūt panākumus ir iespējams arī ģimenes ārstiem reģionos, tikai jāgrib, jābruņojas ar entuziasmu, jāplāno un jādarbojas," pieredzē dalās Māris Rēvalds. Viņš uzsver – valsts atbildīgās iestādes cenšas uzlabot finansējumu ģimenes ārstu praksēm, vienlaikus sagaidot lielāku aktivitāti un labāku kvalitāti arī no paša ārsta – starp prioritātēm ir profilakse, skrīnings, vakcinācijas aptvere u. tml.
"Mūsdienu primārās veselības aprūpes stūrakmeņi ir prevencija un personalizācija. Pacientiem ir dažādi dzimumi, vecumi, veselības stāvoklis, dažādu slimību kombinācijas, dažādi sadzīves apstākļi un notikumi dzīvē, ģenētiskie faktori – tas viss ir jāņem vērā, strādājot ar katru cilvēku. Bet personalizācija prasa iedziļināšanos. Visvairāk iespēju iedziļināties ir tieši ģimenes ārstam, kurš pazīst cilvēku daudzu gadu garumā, zina ne tikai viņa, bet arī ģimenes veselības vēsturi," teic Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs.
Valsts atbalsts pieaug lēni, bet iespējas ir
Protams, ne visu var balstīt tikai uz personisko entuziasmu. Ģimenes ārstu praksēm papildu finansējums ir akūti nepieciešams – kā pacientu dēļ, tā pašiem veselības aprūpes speciālistiem –, lai darbs nenovestu līdz izdegšanai un ienākumi būtu adekvāti un motivējoši. Ik gadu VM piešķirtais finansējums un dažādi atbalsta mehānismi ģimenes ārstiem reģionos palielinās. Ir pieejams arī Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts prakšu aprīkošanai gan dažādu iekārtu iegādei, gan citām vajadzībām, ir arī dažādi pašvaldību atbalsta mehānismi – pašvaldības bieži ir pretimnākošas gan ar prakšu telpu piešķiršanu uz atvieglotiem noteikumiem, gan sedzot remonta izdevumus un nodrošinot jaunos ģimenes ārstus ar dzīvesvietu.
Ir arī prakšu pārņemšanas pabalsti gan jaunajiem speciālistiem, gan ģimenes ārstiem senioriem, kuri vēlas pensionēties.
Labs atbalsts gan pacientiem, gan ārstiem ir Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, uz kuru zvanot iedzīvotājiem no pulksten 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti ir iespēja saņemt padomus veselības jautājumos ārpus sava ģimenes ārsta darba laika.