Pilnīgi jauna Satversme nav pašmērķis, turklāt Valsts prezidentam arī nebūtu atbilstoši sniegt konkrētu Satversmes pantu redakcijas un formulēt konkrētas juridiskās konstrukcijas, teikts Valsts prezidenta kancelejas ceturtdien izplatītajā paziņojumā par turpmākajiem soļiem valsts pārvaldības modeļa pilnveidošanai.
Trešdien gan
Valsts prezidents Andris Bērziņš pārraidē Dienas Rīts atzina, ka pats varētu būt gatavs iniciēt jaunas Satversmes rakstīšanu: "Jā, būšu." Lūgts precizēt, cik drīzā laikā tas varētu notikt, A.Bērziņš norādīja: "Tas ir process, kurš būtu acīmredzot jānoslēdz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām."
Valsts prezidents ir pieteicis atklātas diskusijas nepieciešamību, rosinot profesionālu viedokļu apmaiņu par iespējamajām izmaiņām valsts varas modelī un tādējādi sasniedzamajiem mērķiem. Šajā procesā tiks iesaistīta arī Konstitucionālo tiesību komisija, lai pildītu neatkarīga un profesionāla arbitra lomu, norādīja kanceleja.
Jāņem gan vērā, ka likumdošanas izmaiņas nenotiek nekavējoties un tās nesagatavo viens cilvēks vai viena institūcija. Valsts prezidentam arī nebūtu atbilstoši sniegt konkrētu Satversmes pantu redakcijas un formulēt konkrētas juridiskās konstrukcijas, uzsver kanceleja.
"Pilnīgi jauna Satversme nav pašmērķis. Tas ir jautājums, par kuru lēmums jāpieņem tikai pēc tam, kad ir skaidras nepieciešamo izmaiņu aprises. Daži risinājumi ir ieviešami bez grozījumiem Satversmē, bet citiem šādi grozījumi varētu būt nepieciešami," teikts paziņojumā.
"Šie risinājumi ir tikuši apspriesti jau iepriekš, par tiem tiek runāts jau daudzus gadus. Piemēram, pašvaldību lomas palielināšana, kompaktākas, izlēmīgākas un atbildīgākas izpildvaras izveidošana, prezidenta institūcijas lomas izvērtēšana un parlamenta ievēlēšanas kārtības precizēšana, valsts pamatu labāku aizsardzība. Diskusijai atvērti visi nozīmīgie jautājumi. Turklāt tas nebūs ierobežotam cilvēku skaitam pieejams forums," norādīts paziņojumā.
A.Bērziņš aicina visus politiskos spēkus izteikt savus viedokļus, izvērtējot arī starpkaru periodā bijušās diskusijas un sagatavotos lēmumus. "Jo plašāka un kvalitatīvāka būs publiskā viedokļu apmaiņa, jo izsvērtāks un Latvijas nākotnei atbilstošāks būs Saeimas gala lēmums," teikts paziņojumā.
