Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, Stabiņa saukta pie kriminālatbildības par kukuļu pieņemšanu pēc KL 320.panta 1.daļas, par dokumentu viltošanas organizēšanu pēc KL 275.panta 2.daļas un 20.panta 2.daļas, par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā pēc KL 327.panta 2.daļas, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā pēc KL 219.panta 2.daļas.
Līdz ar to Stabiņas apsūdzības kvalifikācija nedaudz atšķiras no tās, kādu bija lūdzis celt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs.
KL 320.panta 1.daļā paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem), vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.
Par KL 275.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Par KL 327.panta 2.daļā paredzēto nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Savukārt KL 219.panta 2.daļā paredzētā sankcija ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Prokuratūra norāda, ka lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā ziņots, KNAB izmeklētājs Stabiņu rosināja saukt pie kriminālatbildības, jo uzskatīja, ka bijusī Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu.
Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs, iepriekš informēja KNAB pārstāve Inga Šaboha.
Iegūto pierādījumu kopums deva KNAB izmeklētājam pamatu uzskatīt, ka kāda juridiskā persona par darbību veikšanu tās interesēs devusi kukuļus Rīgas domes amatpersonai, izmantojot starpniekus. Pret šo juridisko personu KNAB izmeklētājs sāka procesu un ierosināja piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli par kukuļa došanu saskaņā ar KL 323.panta 1.daļu, iepriekš pastāstīja Šaboha.
Lai saprātīgos termiņos panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī pērn septembrī ierosinātās lietas lielā apjoma dēļ KNAB izmeklētājs ierosināja un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors krimināllietu sadalīja.
Patlaban KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Visām aizdomās turētajām personām noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Kā ziņots, pagājušā gada septembrī KNAB paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā bija veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas, tai skaitā viena Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona un divi pārvaldes darbinieki.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 19.septembrī Stabiņu apcietināja, un cietumā viņa pavadīja nepilnus divus mēnešus.
Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns pērn rudenī žurnālistiem pastāstīja, ka lietā ir materiāli par iespējamiem Stabiņas noziedzīgiem nodarījumiem kopš 2011.gada novembra. Precīzu epizožu skaitu viņš gan toreiz neatklāja.
Šā gada janvārī Stabiņa iesniedza atlūgumu un pārtrauca darba attiecības ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu.