Vērtējot Covid-19 krīzes psiholoģiskās sekas ģimenēs, pētnieki secinājuši, ka ārkārtējā situācijā vairāk stress pieaudzis gados jaunajiem vecākiem un tiem, kas audzina trīs vai vairāk bērnus un bērnus ar attīstības traucējumiem vai hroniskajām saslimšanām. "Mums ir jāpievērš uzmanība gados jauniem vecākiem," aicināja speciāliste.
Turklāt jaunāki cilvēki arī biežāk īsteno vardarbīgu rīcību un biežāk arī piedzīvo vardarbību partnerattiecībās.
Lielāko stresu cilvēkiem Covid-19 krīzē radot fiziskā un sociālā distancēšanās, ko par problēmu atzina vairāk nekā 34% aptaujāto. Teju 30% pauduši, ka stress pieaudzis attālināto mācību dēļ, 27% stresu radījis darbs. Stresu, ko radījušas finanses, izjutuši 15% aptaujāto. Vismazāk stresa radot informācija par Covid-19 un attiecības ģimenē.
Martinsone arī norādīja, ka ir nepieciešams papildu atbalsts, lai vecāki varētu strādāt ārpus mājas, jo daļai vecāku stresu sagādā bērnu atstāšana bez uzraudzības. Taču atbalsts nepieciešams arī tiem, kas strādā attālināti, jo paralēli jāpalīdz bērniem mācībās.
Gandrīz 42% respondentu norādījuši, ka Covid-19 krīzē nav saņēmuši nekādu atbalstu, 28% bijis finansiāls atbalsts. Aptuveni piektdaļa saņēmusi informatīvo atbalstu no skolas, neliela daļa arī atbalstu informācijas tehnoloģiju jomā, daļai bija pieejamas dežūrgrupas bērnudārzā.
Tāpat gandrīz 18% saņēmuši pārtikas pakas, vienlaikus daudzbērnu ģimenes šo atbalstu saņēmušas biežāk - 41% gadījumu. Savukārt no ģimenēm, kas audzina tikai vienu vai divus bērnus, pārtikas pakas saņēmuši vien 11%.
"Ir jāatbalsta katrs viens bērns, jāsamazina atbalsta sasaiste ar sociālo grupu vai deklarēto dzīvesvietu," uzskata Martinsone.
Pētījumā secināts, ka valdības piešķirtajiem pabalstiem ir bijusi liela nozīmes krīzes situācijā, taču pabalstu piešķiršanas taisnīgumu iedzīvotāji vērtē pretrunīgi. Visbūtiskāk ieņēmumu samazinājums skāris iedzīvotājus darbspējas vecumā, tostarp pašnodarbinātos. Mājsaimniecību ienākumi visbūtiskāk samazinājušies mājsaimniecībās, kurās ir trīs vai vairāk cilvēku, tai skaitā ģimenēm ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
LU pārstāve arī pastāstīja, ka krīzē svarīgi pievērst uzmanību garīgas veselības veicināšanai, un Siguldas novada izglītības iestādēs pašlaik tiek izmēģināts šāds mācību priekšmets.
Jau ziņots, ka valsts pētījumu programmas projektu Dzīve ar Covid-19 īsteno zinātniskais konsorcijs, ko Rīgas Stradiņa universitātes vadībā veido Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Vidzemes Augstskola un Elektronikas datorzinātņu institūts.