"Jau no rītdienas Latvijā spēkā stājas jauna nodokļu sistēma. Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi - mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību," svētku uzrunā par paveikto gandarījumu pauda premjers Māris Kučinskis.
Nodokļu reforma ir viens no pīlāriem, uz kuru rudenī gaidāmajās vēlēšanās balstīsies premjera partijas ZZS kampaņa, un arī pārējās koalīcijas partijas -Vienotība un Nacionālā apvienība - ar to lepojas.
Reformas uzdevumi ir cēli un vērienīgi - tai jāievilina "ēnu strādnieki" un viņu darba devēji nodokļu maksātāju lokā, jāstiprina uzņēmējdarbība, lai 2020. gadā, kad vairs nebūs plaši pieejama Eiropa fondu nauda, viņi spētu piepildīt valsts kasi. Pirmās ziņas par krietnajām iecerēm bija daudzsološas.
Gada sākumā Finanšu ministrija solīja teju vai nodokļu revolūciju. Kardinālās izmaiņas būtu dopings biznesam, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un iedragātu ēnu ekonomiku, taču rezultātā ir sanācis kaut kas ļoti, ļoti remdens.
Sarunās Finanšu ministrijas, darba devēju un arodbiedrību starpā panākta vienošanās, ka ar nodokli neapliks reinvestēto peļņu, algām līdz 3700 eiro iedzīvotāju ienākumu nodokli samazinās līdz 20 procentiem, būs 300 eiro neapliekamais minimums līdz 1350 eiro lielai mēnešalgai. Bizness par šādu pretimnākšanu "maksātu" ar uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugumu no 15 uz 20 procentiem, dubultotu likmi par dividendēm no 10 uz 20 procentiem un lielāku minimālo algu darbiniekiem. Lai tāpēc neciestu budžets, tiktu paaugstināta akcīze degvielai par 8 līdz 12 procentiem.
"Visas puses - valdība, Finanšu ministrija, darba devēji - gāja ar vienu uzstādījumu. Mēs zinām kādas mums ir problēmas ar ēnu ekonomiku, mums ir jāsaprot tas, ka mums tā ēnu ekonomika ir jāmazina," klāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle Lienīte Caune, un turpina: "Līdz augustam bija viss skaisti, kad mēs no televīzijas ekrāniem uzzinājām, nebija ne sadarbības partneru cienīgu sarunu, bet no TV ekrāniem uzzinājām, ka viss - mēs esam pieņēmuši lēmumu, mēs tomēr ieviešam progresīvo nodokli. Mēs esam piemānīti! Tas, ko mēs kā darba devēji sajūtam, ir tas algu bloks, kas ir pilnīgi nepieņemams, kā tas tika ieviests un kā tas tika sagrozīts."
Iebildumi pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu bija arī pašvaldībām - šis nodoklis ir galvenais pašvaldību finanšu avots. Vietvaras nebija gatavas samazināt savus izdevumus, valdība piekāpās, un pašvaldības no reformas nekādus zaudējumus necieš. Tām garantēti vismaz 19,6 procenti no budžeta ieņēmumiem nākamo trīs gadu laikā. Valsts budžets piemaksās, lai pašvaldības nejustu iedzīvotāju ienākumu nodokļa kritumu par trim procentpunktiem.
Raidījums vēstīja, ka arī ar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu valdībai nevedas. Ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, valdība sakaitināja uzņēmējus, taču eksperti uzskata - lai arī sperts solis pareizā virzienā, tas nav būtisks.
Lielākus nodokļus maksās pārāk maza sabiedrības daļa, bet mazo algu saņēmējiem joprojām nodokļi ir pārāk lieli.
"Pat pēc šīs reformas ieviešanas nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem paliek salīdzinoši augsts, ja salīdzina ar citām OECD valstīm. Būtu vēlama mērķtiecīgāka nodokļu reforma, kas būtu lielākā mērā vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu mazo algu saņēmējiem," uzskata pētījumu centra BICEPS pētniece Anna Pļuta.
Nodokļu reforma 2019. gada sākumā sola lielu klientu pieplūdumu Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centros. Dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz 1000 eiro paģērēs, ka lielam skaitam cilvēku obligāti būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas. Tas būs jādara, lai būtu skaidrība, kurš kuram ir parādā – valsts cilvēkam vai cilvēks valstij. Šobrīd ieņēmumu dienests vēl nevar pateikt, vai tie būs daži desmiti vai simti tūkstoši darba ņēmēju.
gribēja kā labāk
onka
Nevienlīdzība pieaugs!